Par šo izvēli īpaši gandarīts ir pats teātris, kam ļoti rūp Eduarda Smiļģa mājas īpašās auras saglabāšana. Rekonstrukcijā iecerēts pašlaik atsevišķās ēkas izveidot par vienotu ansambli, radīt vēl vienu skatītāju zāli un ērtākus apstākļus aktieriem un skatītājiem. Taču līdzīgi kā citiem lieliem projektiem arī JRT rekonstrukcijas termiņš un izmaksas būs lielākas nekā sākotnēji iecerēts.
"Faktiski no Jaunā Rīgas teātra radīšanas brīža mums visu laiku saka - jums būs rekonstrukcija, gaidiet. 20 gadi ir pagājuši un tā robeža ir stipri kritiska," tā garo solījumu vēsturi īsi atgādina JRT direktore Gundega Palma.
Slēdziens par Smiļģa mājai vajadzīgo rekonstrukciju nāk jau no 60. gadiem. Tagad beidzot tikts līdz reāla tehniskā projekta izstrādei. Ekspertu komisija tam izvēlējusies Zaigas Gailes arhitektu biroja piedāvājumu.
Vēl tajā brīdī, kad visi šie projekti bija anonīmi, mums, pieaicinātajiem teātra ekspertiem, jau izkristalizējās viedoklis, ka šis ir tas projekts, kurā mēs skaidri saskatām, ka ir domāts, kā padarīt dzīvi ērtāku gan skatītājiem, gan darbiniekiem," atklāj JRT direktore.
Ar lielu pieredzi tieši kultūras pieminekļu rekonstrukcijā arhitekti kliedējuši teātra bažas par vēsturiskās auras saglabāšanu un radikālas pārmaiņas neplāno. Piemēram, Lielo zāli padarīs ērtāku, bet interjeru nemainīs..
Būs Smiļģa skatītāju zāles interjers, jo mēs uzskatām, ka tā ir vērtība. Tas "art deco" sarkanais finieris man kopš bērnības ir "iesēdies", un man liekas, ka tas ir ļoti elegants interjers. Ar ļoti jūtīgu, uzmanīgu pārbūvi panāksim, ka, ieejot zālē, būs sajūta, ka viss ir pa vecam. Es nodrošinu, ka būs labs gaiss, laba redzamība un laba dzirdamība," uzsver Zaiga Gaile.
Zaiga Gaile atzīst, ka JRT rekonstrukcija ir viens no sarežģītākajiem projektiem viņas pieredzē. Projektēšana ilgs gadu un izmaksās apmēram miljonu eiro.
Līgumu par projektēšanu plānots noslēgt jau tuvākajās dienās, tomēr tas stāsies spēkā vien tad, kad valsts piešķirs papildu naudu. Arhitekte norāda, ka sākotnēji aplēstās izmaksas bijušas neadekvātas.
"Mēs tagad taisām rekonstrukcijas projektus, un ja man kāds jautā, par kādu summu var pieklājīgi izbūvēt māju, es saku - vismaz 1000 latu kvadrātmetrā. Un tur iznāca 500. Kad konkurss noslēdzās, pasūtītājs saprata, ka šī summa ir vienkārši smieklīga. To parādīja konkursa rezultāti," skaidro arhitekte.
"Valsts nekustamo īpašumu" (VNĪ) jaunākie aprēķini liecina, ka teātra rekonstrukcijai, nomas maksai, pārcelšanās darbiem un tehnikai trijos gados kopā vajadzētu vairāk nekā 20 miljonus eiro. Valdībai par šo summu vēl būs jālemj. Kā norāda VNĪ pārstāvis Aivars Siliņš, precīzāka summa būs zināma pēc tehniskā projekta izstrādes, bet jācer, ka naudas visam pietiks.
Protams, vienmēr ir bažas. Bet, cik es zinu, šis jautājums vēsturiski jau ir tik daudz cilāts, un atliek tikai tagad pabeigt šos darbus. No savas puses varu apsolīt, ka "Valsts nekustamie īpašumi" darīs visu, lai Jaunais Rīgas teātris strādātu jaunās, skaistās, mūsdienīgās un atbilstošās telpās," norāda Siliņš.
Tikmēr Jaunais Rīgas teātris joprojām strādā gaidīšanas režīmā un vēl vismaz nākamo sezonu pavadīs vecajās telpās.
Ir grūti, jo par visiem jauniestudējumiem jādomā, ka, uztaisot tos, piemēram, uz lielās skatuves, kaut kādā brīdī tiem būs jāpārceļas uz Tabakas fabriku, kur ir citi izmēri un dimensijas, arī cits skatītāju skaits. Tas nemitīgi jāsavelk saitītē kopā, pie tam māksliniekiem pierādot, ka to vajag, lai gan vēl jau mēs nekur nepārvācamies," saka Gundega Palma.
Aizkavējusies arī pagaidu mājvietas - Tabakas fabrikas - pielāgošana, ko tagad plānots pabeigt nākamvasar. Savukārt atjaunotajā Smiļģa namā teātris, iespējams, atgriezīsies vien 2018. gadā.
