4. studija

4. studija

4. studija

Iekrāsotā nauda

Teātra remonts

JRT rekonstrukcija nekustas no vietas

Pirms aptuveni diviem gadiem tika paziņots, ka Jaunais Rīgas teātris (JRT) beidzot piedzīvos ilgi gaidīto rekonstrukciju. Laiks iet uz priekšu, bet pagaidām nekas vēl nav mainījies, ziņo Latvijas Televīzijas raidījuma „4. studija“ veidotāji.

Lai uzsāktu rekonstrukcijas un renovācijas darbus, Jaunajam Rīgas teātrim ir jāpārvācas uz citām telpām. Par piemērotāko variantu tika atzīta Tabakas fabrika, taču šobrīd nekādi darbi, kas varētu liecināt par gatavošanos uzņemt teātri, tur nenotiek. Iemesls pavisam vienkāršs – nepietiek naudas.

„Pirmais konkurss, kas bija izsludināts, ir beidzies ar ne visai labvēlīgu rezultātu. Mums ir jāatzīst, ka neviens no būvniekiem nav spējis iekļauties paredzētajā finansējumā,“ skaidro "Valsts nekustamo īpašumu" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols.

Ministru kabinets pārvākšanās projektam ir piešķīris 2,6 miljonus eiro, taču tas izrādījies nepietiekami, lai veiktu nepieciešamos darbus.

„Acīmredzot ir kaut kādas aprēķinu kļūdas sākotnējās tāmēs,“ norāda amatpersona. Mēs budžetā papildu naudu prasīt nevaram, līdz ar to mums ir jāiet tas ceļš – jāmēģina atrast papildu finansējums, pārdalot no citiem projektiem līdzekļus.“

Sākotnējie plāni paredz, ka teātrim uz Tabakas fabriku būtu jāpārvācas nākamā gada vasarā – tātad vēl nekas nav nokavēts. Sazinoties ar Kultūras ministriju, "4. studijai" atbildēja, ka projektam noteikti ir jātop, tikmēr paši teātra aktieri pie dažādiem solījumiem jau ir pieraduši.

„Ziniet, mēs esam pieraduši pie tā, ka laiku pa laikam parādās doma: nu tik, nu tik, jau jākrāmē koferi un apmēram pēc pusgada iesim prom, un atkal tā lieta apstājas," atklāj Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš.

Neskatoties uz to, ka pats teātris par pārvākšanos runā piesardzīgi, regulāri notiek apspriedes ar teātra darbiniekiem par to, kā tad būtu jāizskatās atjaunotajai ēkai Lāčplēša ielā. Šobrīd saskaņošanā ir nodots skiču projekts.

„Pasūtītājs ir valsts, bet lietotājs ir teātris. Tādēļ mums visu laiku komunikācija ir divos virzienos,“ stāsta arhitekts Dāvis Gasuls.

Savukārt Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš atzīst, ka ir „ļoti daudz tehnisku, ļoti smalku lietu.

„Lai, piemēram, varētu ievest dekorācijas un kā viņas izkrāmēt, un kā to darīt ziemas laikā, kad ir sniegs. Sēžam pie maketa, sēžam pie rasējumiem, domājam, kurā vietā labāk dušas un cik lielas grimētavas, tāds virtuāls un ļoti interesants darbs šobrīd priekš mums, priekš aktieriem,“ atklāj Daudziņš.

Projektu ir iespējams iedalīt divās daļās: vēsturiskās mājas rekonstrukcija un jaunas būves celtniecība iekšpagalmā, kas kopā varētu ilgt ne mazāk kā divus gadus, taču, lai darbus uzsāktu, jāņem vērā teātra darba specifika.

"Pārcelšanās moments teātrim ir iespējams tikai vasaras laikā, jo, kamēr ir teātra sezona, kas ir rudens-ziema-pavasaris, tikmēr viņi intensīvi strādā, līdz ar to tas varētu būt, iespējams, 2016.gada vasarā," prognozē Gasuls.

Bet kādas pārmaiņas varam sagaidīt nākotnē, kad teātris pēc remonta atgriezīsies Lācplēša ielas telpās?

„Tās galvenās pārmaiņas: pilnīgi jauna ieeja no pagalma, un divas jaunas black-box zāles, kas kopā veido trīs zāles šajā teātra kompleksā," stāsta Gasuls.

"Būs iespējas transformēt skatuvi. Sēdvietas novietot pretējā sienas malā vai piemēram, spēlēt pa vidu un izvietot sēdvietas pa riņķi," papildina Daudziņš.

"Lielākās pārmaiņas pilsēttelpā, ja skatās tādā globālā kontekstā, ir šņorbēniņu tornis, tā nav tīri mūsu arhitektoniskā iegriba, tās ir reālas prasības teātra funkcionēšanai, kas arī bija, iespējams, viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rekonstrukcija tika iedarbināta," skaidro arhitekts Gasuls.

Lai gan teātra ēka piedzīvos vairākas būtiskas pārmaiņas, vēsturiskās vērtības ir plānots saglabāt.

"Jaunā Rīgas teātra ēka visvairāk asociējas ar Eduarda Smiļģa veidotajiem pārveidojumiem, kas ir Art Deco zāle ar sarkaniem paneļiem," turpina arhitekts. "Pašu to tēlu mēs gribam saglabāt tādu, kāds viņš ir. Šis te mums ir oriģinālais panelis no JRT, lai mums viņš visu laiku ir klāt, lai mēs redzam, kā mēs tos toņus sadzīsim kopā."

Saglabāt paredzēts arī Eduarda Smiļģa portretu uz ēkas sienas, taču līdz tam vēl ilgs ceļš ejams.

"Atliek vienīgi vienam otram novēlēt labu veselību, bet pagaidām nekas nemainās. Mēs no šejienes neejam ārā kā no sava bunkura, mēs te dzīvojam līdz pēdējam," smej Daudziņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti