Otrajā vietā žūrija ierindoja divu arhitektu biroju - „MADE arhitekti” un „Gaiss” - kopdarbu ar devīzi „Ēkas nav svarīgas… svarīgi ir cilvēki”. Trešo vietu savukārt dala „Zaigas Gailes birojs” un „Jaunromāns un Ābele, arhitekti”. Kurš no šiem trim godalgotajiem metiem tiks īstenots dzīvē - vēl nav zināms, to izlems pasūtītāja un arhitektu pārrunās.
"Mēs, protams, esam dzirdējuši visas Hermaņa intervijas, kur viņš ir uzsvēris, ka vēlas izvairīties no bankas izskata teātra, tas viss, protams, ir ņemts vērā…” - tā jaunā arhitekte Linda Krūmiņa, kura darbojas arhitektu grupā, kam metu konkursā piešķirts augstākais novērtējums - 2. vieta. Šajā piedāvājumā arhitekti pret JRT vēsturiskajām ēkām attiekušies ar ļoti lielu saudzību un pietāti. Pašā galvenajā - tā dēvētajā Smiļģa mājā - viņi nekādas radikālas pārmaiņas vispār nav iecerējuši, viss jaunais tur vairāk saistīsies tikai ar mūsdienu prasībām atbilstošu ērtību nodrošināšanu - piemēram, laba redzamība tiks nodrošināta visā skatītāju zālē, stāsta arhitekts Miķelis Putrāms:
„Mēs piedāvājam ļoti uzmanīgi saglabāt to estētisko un vizuālo raksturu, bet tai pat laikā nodrošināt visiem skatītājiem perfektu redzamību, kas nozīmē, ka skatītāju vietas parterā tiek nedaudz paceltas un tiek pārbūvēta balkona konstrukcija. Tas arī lielos vilcienos ir viss, lai būtiski nemainītu tās vecās zāles sajūtas un to mistisko spoku, kas tur slēpjoties kaut kādā pažobelē.”
Paredzēts, ka teātra pagalmā gan savukārt tiks būvēta viena jauna ēka, kurā tiks izveidota jauna zāle, bet pats galvenais - tajā mitināsies viss Jaunā Rīgas teātra kolektīvs, sākot no tehniskajiem darbiniekiem līdz mākslinieciskajam vadītājam. Ēkas fasādi iecerēts veidot ļoti ciešā radošā sadarbībā ar pašiem teātra cilvēkiem, un jau tagad iecerēts, ka katram iemītniekam, piemēram, varētu būt savs oriģināls logs.
Kopumā Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas metu konkursā tika iesniegti 17 priekšlikumi. Žūrijas komisijas pārstāvis, arhitekts Pēteris Blūms atklāj, ka piedāvājumi bijuši ar ļoti atšķirīgiem redzējumiem, to vidū bija arī tādi, kas vēsturiskajām ēkām paredzēja pāriet pāri gluži kā ar buldozeru. Izaicinošie projekti Pētera Blūma ievērību nav izpelnījušies, viņš visatzinīgāk arī vērtē tieši augstāko novērtējumu guvušo priekšlikumu:
Viņi mani „paņēma” tā pamatīgi, jo viņiem bija ļoti skaista motivācija darbam. Ne tikai vārdi, bet arī to piepildījums. Ja tas viss realizēsies, tas būs ļoti labs papildinājums un atmosfēra tur būs fantastiska.”
Visnovatoriskāko un ekspresīvāko priekšlikumu žūrija ierindojusi 4. vietā. Žūrijas pārstāvis, arhitekts Uldis Balodis atzīst, ka tas bijis spēcīgs piedāvājums, taču neatbilstošs konkrētajai videi, jo pilnībā mainītu vecās Smiļģa mājas būtību:
„Tas paredzēja izbūvēt jauno zāli, nojaucot pagalmā saglabāšanai paredzēto ēku – pilnībā izbūvēt jauno zāli ar 500 vietām. Ļoti interesants un ekspresīvs arhitektoniskais tēls, moderns, kas noteikti trāpītu visos iespējamos Ziemeļeiropas žurnālos, bet – tā nav tā situācija un tā vieta.”
Tā kā pirmā vieta konkursā nav piešķirta, šobrīd vēl nav zināms, kurš no trim augstāko vietu ieguvējiem varēs kļūt par reālo projekta autoru tālākajā darbībā. Tas tiks noskaidrots pasūtītāja - Jaunā Rīgas teātra un „Valsts nekustamo īpašumu” aģentūras pārrunās ar konkursā godalgotajiem arhitektiem.
Godalgotos metus no 28. augusta ikviens varēs aplūkot izstādē Jaunā Rīgas teātra foajē.
