ĪSUMĀ:
- Daugavpils dome Tūrisma aģentūras nolikumā plānoja svītrot punktu par cietokšņa izpēti, saglabāšanu un iekļaušanu aktīvā tūrisma apritē.
- Iniciatīva paredz no amata atbrīvot cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku.
- Domes vēlme izraisīja plašu rezonansi pilsētā un sociālajos tīklos, domē saņemti vairāki desmiti iesniegumu no iedzīvotājiem.
- Otrdien dome paziņoja, ka plāno izveidot jaunu cietokšņa saimnieciskās pārvaldības modeli.
- Biedrības "New East" vadītājs Jorens Dobkevičs norādīja, ka joprojām nav skaidrības, kas nodarbosies ar izpēti un tūrisma attīstību.
- Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde gatava sēsties pie sarunu galda ar domi, jo nav skaidrs cietokšņa jaunās struktūras attīstības un aizsardzības plāns.
Daugavpils domes plāns noņemt cietokšņa pārvaldības funkcijas Tūrisma attīstības un informācijas aģentūrai publiskajā telpā raisījis ne mazums jautājumu. Lai neziņas un neskaidrības plīvuru pār Daugavpils cietoksni noņemtu, otrdien domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš preses konferencē sabiedrībai atklāja pašvaldības plānus.
"Tā ir ilgi lolotā cietokšņa pārvaldes izveide, kuru plānots izveidot cietoksnī.
Tas, ka ar to nenodarbosies uz doto brīdi TIC [Tūrisma informācijas centrs], manuprāt, ir skaidrs, un mēs arī absolūti neredzam, ka tas varētu būt TIC darbības lauciņā. Mēs gluži otrādi – spēcināsim šo darbu ar cietoksni," sacīja Elksniņš.
Faktiski tā būšot jauna struktūra, kas saimnieciski pārraudzīs Daugavpils cietokšņa daudzos objektus, skaidroja domē.
"Cietoksnis ir kapitāli mainījies, kapitāli ieguldījumi ir veikti pēdējo 2–3 gadu laikā. Šobrīd es nezinu, cik lielam ir jābūt fantazētājam, lai iedomātos, ka to saimniecību var pamest vai, piemēram, ignorēt. Tas, pie kā notiek šobrīd darbs, ir jauna cietokšņa pārraudzības modeļa izstrāde, kura ietvers sevī saimniecisko sadaļu attiecībā pret cietokšņa pārvaldi, Rotko saimnieciskās daļas pārvaldi, Inženieru arsenāla saimniecības daļas pārvaldi, Martinsona mājas, vaļņu saimniecības pārvaldi. Šobrīd ir mēģinājums to visu sistematizēt vienotā pārvaldības modelī, lai pēc būtības viņu stiprinātu, – līdzīgi kā Kuldīgā," turpināja Elksniņš.
Kuldīgā pirms vairākiem gadiem ir notikusi vairāku kultūrvēsturisku un radošu objektu apvienošana
jeb, kā saka toreizējais Kuldīgas Tūrisma informācijas centra vadītājs un patreizējais Kuldīgas Digitālo inovāciju centra dibinātājs un arī Kurzemes tūrisma asociācijas vadītājs Artis Gustovskis, – šo objektu nonākšana zem viena jumta. Un tas nesis savu labumu.
"Mums ir divas vietas, kas ir apvienotas, bet nevis institūcijas apvienotas, bet apvienotas mājā zem viena jumta. Lai to māju restaurētu, vajadzēja pieteikt norvēģu instrumentam to lielo projektu. Savukārt, lai to projektu dabūtu, bija prasības, ka ir četri vismaz dažādi tie "spēlētāji" zem viena jumta. Vairāk radošās industrijas, tūrisms un tad dabūja naudiņu arī tam finansējumam. Bet tas ļoti labi darbojas tieši vairāk tūrisma attīstībā – tie dalībnieki savā starpā iet kopā vai vienā virzienā, piemēram, tūrisms un radošās industrijas – ļoti labi darbojas kopā," pauda Gustovskis.
Jaunā Daugavpils cietokšņa saimnieciskās pārvaldības struktūra ar jaunām un globālākām funkcijām varētu sākt darboties ar šī gada maiju.
Biedrības "New East" vadītājs Jorens Dobkevičs, kurš ir viens no trauksmes cēlājiem saistībā ar grozījumu izdarīšanu tūrisma aģentūras nolikumā, sociālajos tīklos pauda: "Mēs aicinām pašvaldību respektēt cietokšņa vēsturisko un kultūras nozīmi un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai to saglabātu un popularizētu – kā tūrisma objektu; investējot cietokšņa apkaimes izpētē, apsaimniekošanā, degradējošo teritoriju revitalizēšanā, tūristu un vietējo iedzīvotāju informēšanā, vēstures saglabāšanā. Mēs arī mudinām nelikvidēt cietokšņa pārvaldnieka un viņa vietnieka amatus, jo viņiem ir izšķiroša nozīme cietokšņa pārvaldīšanā un saglabāšanā, tūrisma kapacitātes un potenciāla attīstībā."
Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka arī pēc Daugavpils domes paziņojuma, ka veidos jaunu cietokšņa pārvaldības struktūru, joprojām ir neskaidrs jautājums par to, kā tiks organizēta cietokšņa izpētes un saglabāšanas funkcija.
"Esam tāpat pārliecināti, ka mūsu cietoksnis ir liela kultūrvēsturiska vērtība. Ne tikai Daugavpils, bet arī Latvijas, Austrumeiropas un visas Eiropas kontekstā. Šodien tajā relīzē un tajās ziņās pārāk bieži kas skan "saimnieciska pārvalde" un "saimnieciskas lietas", bet mums stāsts ir par to saturu, ko veido apkaimes iedzīvotāji, institūcijas un organizācijas, kas strādā ar tūrisma plūsmu utt." norādīja Dobkevičs.
Pēc "New East" vadītāja vārdiem, ir labi, ka beidzot dome iesaistās diskusijā, taču "žēl, ka informācija atklājas tikai tagad, jo pirmreizējos dokumentos nebija skaidrs, kā notiks reorganizācija" un ka tas skars tikai saimniecisko pusi. Taču paliekot atvērts jautājums par to, kā pārziņā būs tūrisma daļa.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) Latgales reģionālās nodaļas valsts inspektore Brigita Madelāne skaidroja, ka pārvaldei nav bijusi tieša saruna ar Daugavpils domi, tādēļ nav pietiekami informēta par jauno cietokšņa pārvaldības modeli.
"Mums ir svarīgs tieši mantojums, nevis politika, un mūs iestāde nedrīkst iejaukties pašvaldības struktūrās. Bet modeļi var būt dažādi. Par veco modeli mēs saprotam, ka ir plānota likvidācija, bet jauno modeli mēs diemžēl vēl neredzam, tāpēc ir grūti spriest, kā tas darbosies.
Tā kā visa cietokšņa teritorija ir valsts aizsargājama, tad svarīgi būtu redzēt un just visa cietokšņa attīstības un aizsardzības kopainu – ne tikai akcentējot pašvaldībai piederošos objektus, tūrisma objektus, bet tieši visu kopainu," norādīja Madelāne.
Latgales reģiona valsts inspektore Brigita Madelāne atzīmēja, ka NKMP vienmēr ir atvērta diskusijām un ar Daugavpils domi labprāt sēstos pie kopīga sarunu galda, lai kopīgi apspriestu jauno pārvaldības modeli.
KONTEKSTS
Plašu rezonansi Daugavpilī izraisījusi Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vēlme atteikties no Daugavpils cietokšņa kompleksa izpētes, saglabāšanas un iekļaušanas aktīvā tūrisma apritē. Iniciatīva paredz no amata atbrīvot cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku. Daugavpils iedzīvotāji ir neizpratnē par šādu pašvaldības soli, jo uzskata, ka šīm amata vienībām ir tieša sociālā ietekme un ietekme uz vidi cietokšņa teritorijā.
Iespēja paust savu viedokli saistībā ar plānotajām izmaiņām iedzīvotājiem bija līdz 20. februārim.
