Pērn augustā klostera ēkā pavērās skats, kas šausmināja daudzus Latvijā. Daudzi vietējie un arī valsts mēroga eksperti tagad "ReTV" atzīst – Ilūkstes pašvaldības atļautā klostera apkārtnes izrakņāšana ir radījusi kultūrvēsturiskus zaudējumus un bija jārīkojas profesionālāk.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis skaidro: "Pēc būtības vajadzētu būt tā, ka, tiklīdz mēs kaut ko atrodam ar iespējamu kultūrvēsturisku vērtību, tā vajadzētu konsultēties ar atbildīgajām institūcijām un speciālistiem, darbus pārtraukt un to izdarīt pēc iespējas profesionālāk, nu ar tādu saglabāšanas ideju."
Augšdaugavas novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne atzīst: "Mēs esam brīdī, kad mēs labojam kļūdas. Jo nepārprotami šī kļūda, kas tika pieļauta mantojuma priekšā, ir arī par iemeslu, ka sabiedrība pievērsa lielāku uzmanību. Saprata, ka tā ir vērtība un to vienkārši nevar rakt un vandīties pa to. Pamanīja, ka blakus ir izcila klostera ēka."
Tikmēr Ilūkstes novada bijušais priekšsēdētāja vietnieks, tagadējais Augšdaugavas novada priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns (Latvijas Zemnieku savienība) nepiekrīt, ka Ilūkstes novada vadība savulaik rīkojusies nelikumīgi: "Uz savu galvu mēs toreiz rakt arī nerakām. Vienkārši nevienam nekas neinteresēja. Mēs, protams, bijām sazinājušies, vai var to darīt vai nevar. Nu jā, tur jau nekāda statusa nav, nu droši. Tā doma bija atsegt to pašu augšējo slāni aptuveni kāda metra dziļumā, lai mēs tālāk varētu saprast, kā mēs varētu attīstīt šo kompleksu."
Garīdznieku kauli tagad ir apglabāti Ilūkstes kapsētā, bet Ilūkstes jezuītu klostera ēku paredzēts labiekārtot. Saimniekot klostera telpās apņēmusies pašvaldība, apsverot iespēju sadarboties ar uzņēmējiem. Bijušajā klosterī varētu ierīkot pat kafejnīcu vai restorānu.
Augšdaugavas novada priekšēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) stāsta: "Tas būs tūrisma informācijas centrs, tā būs izstāžu zāle, tā būs konferenču zāle, tas būs hostelis, tā būs kaut kāda ēdināšanas iespēja."
To, kāda ir klostera nākotne – vai būs tajā alus brūzis vai kafejnīca, ierīkos tajā tūrisma informācijas centru vai ne –, atbildēt nevar neviens: nav skaidrs, cik tas izmaksās un kur ņemt līdzekļus kompleksa remontam. Viena no domām – pieteikt projektu Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, bet arī šis jautājums ir vēl tikai vīzija.