Dienas ziņas

Nozare nepiekrīt Jūras akadēmijas pievienošanai RTU

Dienas ziņas

Izdod latviešu-ukraiņu bilingvālo ābeci

No nākamās nedēļas būtiski satiksmes ierobežojumi Rīgā

Jezuītu klosterī Ilūkstē plāno izveidot kultūrtūrisma objektu

Pagājušā gada augustā tika vēstīts, ka Ilūkstē klostera ēkā pusotru gadu maisos atradās cilvēku mirstīgās atliekas. Bijusī Ilūkstes dome bija pieņēmusi darbā kādu speciālistu, kurš sāka veikt izrakumus, lai atsegtu sagrautās Ilūkstes baznīcas ēkas pamatus. Tajā laikā objektam nebija valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa, bet nu tas ir piešķirts. Konstatēts, ka objekts izrakumu laikā ir papostīts, bet vainīgos neviens nemeklē. Mirstīgās atliekas ir pārapbedītas, un tagad tiek spriests par šī klostera nākotni.

Pērn augustā klostera ēkā pavērās skats, kas šausmināja daudzus Latvijā. Daudzi vietējie un arī valsts mēroga eksperti tagad "ReTV" atzīst – Ilūkstes pašvaldības atļautā klostera apkārtnes izrakņāšana ir radījusi kultūrvēsturiskus zaudējumus un bija jārīkojas profesionālāk. 

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis skaidro: "Pēc būtības vajadzētu būt tā, ka, tiklīdz mēs kaut ko atrodam ar iespējamu kultūrvēsturisku vērtību, tā vajadzētu konsultēties ar atbildīgajām institūcijām un speciālistiem, darbus pārtraukt un to izdarīt pēc iespējas profesionālāk, nu ar tādu saglabāšanas ideju."

Augšdaugavas novada kultūras pārvaldes vadītāja Ināra Mukāne atzīst: "Mēs esam brīdī, kad mēs labojam kļūdas. Jo nepārprotami šī kļūda, kas tika pieļauta mantojuma priekšā, ir arī par iemeslu, ka sabiedrība pievērsa lielāku uzmanību. Saprata, ka tā ir vērtība un to vienkārši nevar rakt un vandīties pa to. Pamanīja, ka blakus ir izcila klostera ēka."

Tikmēr Ilūkstes novada bijušais priekšsēdētāja vietnieks, tagadējais Augšdaugavas novada priekšsēdētāja vietnieks Maigurs Krievāns (Latvijas Zemnieku savienība) nepiekrīt, ka Ilūkstes novada vadība savulaik rīkojusies nelikumīgi: "Uz savu galvu mēs toreiz rakt arī nerakām. Vienkārši nevienam nekas neinteresēja. Mēs, protams, bijām sazinājušies, vai var to darīt vai nevar. Nu jā, tur jau nekāda statusa nav, nu droši. Tā doma bija atsegt to pašu augšējo slāni aptuveni kāda metra dziļumā, lai mēs tālāk varētu saprast, kā mēs varētu attīstīt šo kompleksu."

Garīdznieku kauli tagad ir apglabāti Ilūkstes kapsētā, bet Ilūkstes jezuītu klostera ēku paredzēts labiekārtot. Saimniekot klostera telpās apņēmusies pašvaldība, apsverot iespēju sadarboties ar uzņēmējiem. Bijušajā klosterī varētu ierīkot pat kafejnīcu vai restorānu. 

Augšdaugavas novada priekšēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija) stāsta: "Tas būs tūrisma informācijas centrs, tā būs izstāžu zāle, tā būs konferenču zāle, tas būs hostelis, tā būs kaut kāda ēdināšanas iespēja."

To, kāda ir klostera nākotne – vai būs tajā alus brūzis vai kafejnīca, ierīkos tajā tūrisma informācijas centru vai ne –, atbildēt nevar neviens: nav skaidrs, cik tas izmaksās un kur ņemt līdzekļus kompleksa remontam. Viena no domām – pieteikt projektu Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā, bet arī šis jautājums ir vēl tikai vīzija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt