Gan uz steidzīgajiem garāmgājējiem, gan nesteidzīgajiem ziemas skaistuma baudītājiem no Jelgavas pils logiem noraugās divdesmit personības. Viņus visus vieno Jelgava un katram savs īpašais ziemas stāsts.
Izstādes organizatore Dace Indrika par fotogrāfiju varoņiem pastāstīja: “Viņi atklāj savus personīgos stāstus gan par kovidlaiku, gan savus stāstus par ziemu. Piemēram, Ausma Spalviņa dalās savos stāstos no Sibīrijas laika bērnības, kad sniegs bija tik dziļš, ka bez sniega varēja redzēt tikai jumtus, un bija jārok tādi kā tuneļi, lai tiktu ārā. Un tādā sasalumā viņi dzīvoja teju no rudens līdz aprīlim.”
Šogad sasalumu veido ne vien jau labu brīdi kā aizmirstā sniega seģene, bet arī pandēmija. Gadu mijā atkusni sagaidīt debesu dārzos tā aizsauca dārzkopi, ''Stādu parādes'' iedibinātāju un visa latviskā atbalstītāju Gunti Vītoliņu. Zināmā mērā gan pandēmija piepildījusi arī kādu viņa sapni – vairot cilvēkos mīlestību pret dabu, dārzu un savu zemi.
Viņa dēls, stādaudzētavas ''Dimzas'' saimnieks Andrejs Vītoliņš atzina, ka lepojas ar to, ko tēvs ir panācis – “es arī ļoti ceru, ka kādreiz mani bērni, sēdēdami zem tā ozola, ko es esmu iestādījis, ar labiem vārdiem mani atcerēsies. Un faktiski tas jau arī ir tajā stāstā tas nozīmīgākais – šī pārmantojamība. Tas, ka mēs savus senčus atceramies ar labiem vārdiem, un tas, ko viņi sasnieguši, mums ir kaut kā vērts”.
Izstādes veidošana aizsākusies pirms diviem gadiem. Katra fotogrāfija arī pati par sevi ir kā stāsts par ziemu, cilvēkiem un laiku, ko iemūžinājis fotogrāfs un grupas “Auļi” mūziķis Gatis Indrēvics. “Droši vien, ka man ir tuvāks Freibergu ģimenes stāsts, jo viņi ir saistīti ar folkloru un dūdu spēli. Es pats arī esmu saistīts ar dūdu mūziku, tad man šis stāsts sasaistījās tāds mazliet tuvāks. Bet visi šie stāsti ir unikāli un interesanti, un man pašam bija ļoti interesanti braukt uz šīm vietām, satikt šos cilvēkus un nofotografēt tajā vidē, kur viņi vislabāk jūtas un kas viņiem ir svarīga,” pastāstīja fotogrāfs.
Brīvdabas izstāde “Ziemas stāsti” Jelgavas pils logos būs apskatāma līdz 31. martam.
