No dzirnavu ēkas, kurā dzimis komponists Jāzeps Vītols, visticamāk, saglabājušies tikai tās pamati. Astoņu bērnu ģimenē Jāzeps Vītols dzima priekšlaicīgi, divus mēnešus pirms noteiktā laikā.
Atstāstot mammas atmiņas, Vītols sacījis, ka bijis tik mazs, ka jebkura zīdaiņu gultiņa bijusi viņam par lielu. Tālab viņš guldīts kumodes atvilktnē un sildīts ar saulē uzkarsušām Gaujas smiltīm.
„Pa ceļam uz brāļa kāzām Jānis Vītols iebrauca paciemoties pie sievas vecākiem un tad – faktiski divus mēnešu ātrāk nekā plānots Jāzeps Vītols šajās dzirnavās piedzimst,” stāsta Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa
Tomēr nav drošas pārliecības, ka redzamie akmens pamati ir tie paši, kurus kopā ar koka dzirnavu ēku nomājis Vītola vectēvs. Ģīmes dzirnavas nojauca 19.gadsimta beigās un to vietā uzcēla šobrīd redzamo sarkano ķieģeļu dzīvokļu māju.
Kādu laiku ēkas sienu rotājusi Vītola piemiņas plāksne, bet ar laiku arī tā pazudusi. Tagad nams privatizēts un par Vītola saistību ar šo vietu nekas vairs neliecina. Sarkano būvi savas dzīves laikā redzēja arī Vītols un ieklausoties viņa paša teiktajā, nākas piekrist kultūras pieminekļu inspektoriem.
„Zemās pelēkās mājeles vietā tagad paceļas bezgala bezgaršīga sarkana ķieģeļu celtne. Jo bezgaršīgāka tamdēļ, ka no agrākā skastuma nav ne vēsts, viss tukšs un pliks,” – tā VKPAI arheoloģijas, vēstures daļas speciālists Arnis Āboltiņš.
Āboltiņš stāsta, ka, pārbaudot atkārtoti informāciju vai izskatot kādu ierosinājumu no sabiedrības puses, tad var pieņemt un izmainīt lēmumu par ēku.
„Mans komentārs kā vēsturniecei būtu tāds, ka šī vieta noteikti būtu pelnījusi, lai tiktu atjaunota memoriālā plāksne,” uzskata Valmieras muzeja vēstures nodaļas vadītāja Ingrīda Zīriņa, „bet ēka patiešām nav oriģinālā.... iekšpusē nav saglabājies tikpat kā nekas.”
Leona Paegles ielas 45. nams Valmierā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā bija iekļauts kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem, bet šogad maijā no saraksta izņemts.
