Viņas krēsls ir sašķobījies pēc trešdien pieņemtā lēmuma atlaist no Latvijas Nacionālās operas direktora amata Andreju Žagaru. Par šo soli izbrīnu pauda arī premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”), kurš tādēļ ministri aicināja pārrunāt situāciju.
„Mēs ar premjeru esam izrunājuši visu procesu, kāds ir noticis. Es esmu sniegusi visus argumentus, premjeram tie ir zināmi. Viņš tos rīt [piektdien] darīs zināmus „Vienotībai”, un viņi lems,” par sarunas rezultātiem sacīja Jaunzeme-Grende.
„Es esmu gatava strādāt līdz valdības pēdējai dienai. Es kā ministre vienmēr esmu bijusi ļoti disciplinēta. Es esmu vienmēr atbalstījusi premjeru, lai arī tas ne vienmēr ir bijis ērti. Mēs cīnāmies par lietām, kas ir ļoti būtiskas un svarīgas. Mēs esam cīnītāji,” savu pašreizējo pozīciju raksturoja Jaunzeme-Grende.
Premjers viedokli par tikšanos sniegs piektdien, taču kultūras ministre ziņoja, ka viņas argumenti par Žagara atlaišanas nepieciešamību Dombrovskim šķituši gana pārliecinoši. Pēdējais piliens, kādēļ ministre steidzamības kārtā trešdien nolēmusi Žagaru atlaist, bijusi informācija par iespējamām mahinācijām ar stipri dārgajām biļetēm uz Operas nama 150 gadu jubilejas koncertu. „Es, jau zinot to, ka tā ir problēma, aizsūtīju uz operu un aicināju parādīt, cik ir ielūdzamo, kādi ir ielūdzamie, tas, ko mēs secinājām, ka ir zināma starpība izsniegtajiem ielūgumiem un pārdotajām biļetēm. Ir ļoti liels skaits ielūgumu, par kuriem nav skaidrības, kur tie ir pazuduši. Un es rīt visus šos datus iesniegšu KNAB [Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam],” pauda Jaunzeme-Grende.
Ministri aizkaitinājis arī tas, ka Žagars kā viens no izvēlētajiem valdes locekļu kandidātiem nav ieradies uz tikšanos ar viņu. „Līdz ar to no vakardienas sāka valdē strādāt [Inese] Eglīte kā valdes priekšsēdētāja un [Daina] Markova. Es šodien esmu izsludinājusi un jūs redzēsiet to Vēstnesī, konkursu uz jaunu valdes locekļa vietu (..) mēneša laikā mums būs jauns valdes loceklis un mēs izpildīsim likuma prasības līdz gada beigām pilna valde – trīs cilvēku sastāvā,” plānu ieskicē ministre.
Nozares ministrei bieži ir tāda informācija, kādas nav plašākai sabiedrībai, un šī informācija dažkārt var likt pieņemt arī nepopulārus lēmumus, uzskata zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis. „Droši vien, ka tanī brīdī, kad ministra rīcība atšķiras no sabiedrības viedokļa par 180 grādiem, šiem ministra rīcības motīviem un argumentiem ir jātiek skaidri noliktiem visu acu priekšā un sabiedrība sapratīs, ja šie motīvi būs atbilstoši patiesībai,” pieļauj Spārītis.
Politiskās komunikācijas eksperts Ojārs Skudra uzskata toties norāda uz Žagara atlaišanas juridisko pamatojumu, proti, ka tas notiek uzticības zaudēšanas dēļ. „Ja mēs ņemam vērā to, ka valdībai uzticības reitingi sabiedrībā ir zemi un tos pēdējā laikā nepublicē, un tikpat zems ir uzticības reitings Saeimai – nu, kāds pamats šajā gadījumā morāli ētisks, kādas tiesības valdības pārstāvei, kura nebauda sabiedrības vairākuma uzticību, runāt par uzticības zaudēšanu?” uzsver Skudra.
Eglīte izplatījusi paziņojumu, ka viņas galvenais uzdevumus šobrīd būs saliedēt operas kolektīvu un veidot uz godīgumu un cieņu balstītas attiecības ar padotajiem. Kā otrs būtiskākais tiek minēts operas finanšu stāvokļa sakārtošana. Toties Markova plāno uzlabot operas sadarbību ar medijiem.
Jaunzemes-Grendes un Žagara pirmais konflikts bija aizpagājušā gada izskaņā. Toreiz mēģinājums gāzt Žagaru bija nesekmīgs, taču šoreiz Jaunzeme-Grende ir nolēmusi neapstiprināt viņa palikšanu operas direktora amatā, paužot viņam neuzticību.
