Uz jautājumu, kāpēc ir noslepenoti auditorfirmas "Ernst&Young" veiktā funkciju audita rezultāti, ministre sacīja, ka tā bijusi auditorfirmas prasība, taču tagad Kultūras ministrija ir vērsusies pie tās ar lūgumu audita rezultātus atslepenot.
Viņa nepiekrīt, ka nav ņēmusi vērā konkursa komisijas ieteikumus par Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdi. "Izdarīju visu, kas teikts funkciju auditā, konkursa rīkošanu par operas valdi pieprasa likums," sacīja ministre.
Jaunzeme-Grende joprojām esot pārliecināta, ka līdzšinējais operas direktors Andrejs Žagars nevar būt valdē. "Viņš ilgu laiku nav uz vietas Latvijā un nevar vadīt operu. Arī uz četru [operas valdes] pretendentu sarunu Kultūras ministrijā Žagars neieradās, jo atpūtās Santorini," sacīja ministre.
Jau ziņots, ka "TV3" raidījuma "Nekā personīga" rīcībā ir nonācis auditorfirmas "Ernst&Young" ziņojums par LNO veiktā funkciju audita rezultātiem, tie liecina, ka Jaunzemei-Grendei neesot taisnība, sakot, ka LNO ir slikti pārvaldīta. Audita rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 15 ārvalstu operteātriem, piemēram, Vīnes, Diseldorfas, arī Viļņas un Tallinas, LNO valsts dotācija ir vidēji par 8% mazāka.
Patiesībai neatbilst arī apgalvojums, ka klibo LNO mārketings vai opera vāji strādātu ar auditoriju, jo biļešu ieņēmumu ziņā pārējie analizētie opernami atpaliek, un veiksmīgāki par LNO bijuši tikai Barselonas un Parīzes operteātri.
Auditori analizējuši arī konkrētu operas izrāžu rentabilitāti. Jaunzemes-Grendes pieņēmumu, ka Žagara paša režisētās izrādes iestudētas vienīgi mantkārīgos nolūkos, auditoru izpētītais apgāž - starp Žagara režisētajām izrādēm ir gan "Karmena" un "Traviata", kas nesušas vislielākos ieņēmumus, gan arī tādas kā "Verters" un "Pīķa dāma", kas nesušas zaudējumus.
Auditori no biznesa viedokļa arī attaisno Žagara centienus izrādīt vismaz sešus jauniestudējumus gadā. Taču, lai arī valsts dotācija ir atgriezusies turpat trekno gadu līmenī un ir 5-6 miljoni latu, auditori uzskata, ka ir jāatliek atpakaļ krīzes gados samazinātā atlīdzība štata darbiniekiem vidēji par 14%. "Ernst&Young" izpētītais rāda, ka pieaudzis arī ziedotāju atbalsts operai. Mecenāti Boriss un Ināra Teterevi vien solistu apmācībai LNO akadēmijai šogad piešķīra vairāk nekā 100 000 latu. Viņi nezina, vai turpmāk operai sniegs finansiālu atbalstu, jo sadarbībai liela nozīme esot tieši Žagaram.
"Es nevaru pateikt, kurš viņu varētu aizvietot. Tik enerģisku, radošu, idejām pārpilnu cilvēku. Viņš ir tik dinamisks, jauns un skaists - īsta operas vizītkarte. Un viņš to ir panācis šajos 18 gados. Vai jūs zināt kaut ko par Igaunijas, Lietuvas, Polijas opernamiem? Neko. Bet mūsu operu, pasaulē varbūt būtu pārāk skaļi teikts, bet Eiropā noteikti zina un tas ir liels viņa nopelns," sacīja Teterevs.
"Negribam pateikt, ka no šodienas maks būs ciet, tomēr ir no svara, kas vadīs tik lielu organismu, kāda ir mūsu opera," uzsvera Tetereva.
Kā ziņots, Jaunzeme-Grende, pretēji konkursa komisijas rekomendācijai, atteicās iekļaut valdes sastāvā līdzšinējo operas direktoru Žagaru. Kultūras ministrija 30.augustā paziņoja, ka LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos un komponists Maskats ir izraudzīts par LNO valdes vadītāju, kā arī LNO valdē darbosies līdzšinējā vairāku uzņēmumu mārketinga un biznesa vadītāja Inese Eglīte un Latvijas Televīzijas kultūras raidījumu satura redaktore, muzikoloģe Daina Markova. Savukārt līdzšinējam LNO vadītājam Žagaram vieta valdē nav atradusies, bet piedāvāts padomnieka amats, no kura viņš atteicies.
Maskats atteicās vadīt LNO valdi, ja tajā nebūs Žagara. Patlaban Kultūras ministrija meklē labāko risinājumu LNO valdes izveidošanai. Tiek vērtēta iespēja izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu vai vakantajam valdes locekļa amatam izvirzīt kādu no konkursa dalībniekiem, kurš arī saņēmis augstu novērtējumu mākslinieciskās vadības jomā.
No svētdienas, 8.septembra, portālā "Ipetitions.com" sācies domubiedru kustības "Par kultūru" rosinātais balsojums "Par kompetentu Latvijas kultūras ministru", pieprasot kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju. Savukārt sociālajā vietnē "Facebook" izveidotās kustības "Grende, atkāpies!" koordinācijas centrā Alberta ielā 1-13 no pirmdienas, 9.septembra plkst.8 ikvienam būs iespēja parakstīties zem aicinājuma ministrei atkāpties. Parakstīties varēs biedrības "Kultūras alianse" telpās.
Piektdien vakarā Jaunzeme-Grende izplatīja paziņojumu plašsaziņas līdzekļiem, kurā aicina nešķelt kultūras nozari. "Aicinu laikā, kad jau acīmredzami ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa, nejaukt politiku ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem. Pašreizējie mēģinājumi sašķelt nozari laikā, kad vēl notiek nākamā gada budžeta veidošana, var atkal iedragāt kultūras nozari, kas tikai tagad sāk atgūties no krīzes," saka Jaunzeme-Grende.
Paziņojumā viņa arī norāda, ka neplāno kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, nedz arī vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu. "Tādēļ visu savu enerģiju un pārliecību veltu šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm. Šāda pieeja, manuprāt, ir taisnīga attieksme pret mūsu daudzveidīgo kultūrvidi," uzsver Jaunzeme-Grende.
