Kad konkursa komisija jautājusi Maskatam, vai viņš būtu gatavs strādāt bez Žagara, viņš atbildējis apstiprinoši. Vaicāta, kāpēc Maskats mainījis domas, viņa akcentēja Žagara personību.
„Es domāju, ka tā ir Žagara personība. Viss notiek ap Žagara kontraversiālo personību,” sacīja ministre.
Viņasprāt, piedāvājums strādāt kā padomniekam ir paša Žagara interesēs. Viņam nepatīk finanšu disciplīna un cilvēku vadība, taču patīk nodoties saviem projektiem ārzemēs, kuru dēļ viņš ārpus Latvijas pavada pusgadu. „Tas dod viņam pilnīgu brīvību un iespēju strādāt gan Latvijā, gan ārzemēs,” norāda Jaunzeme-Grende. Turklāt operas vadībā ir nepieciešms cilvēks, kurš šim darbam var 100% veltīt savu laiku.
Viņa uzsver, ka vēl pērn valsts bija spiests glābt operu no maksātnespējas, ieguldot tajā divus miljonus latu un atņemot šo naudu citiem kultūras projektiem. „Latvijas Nacionālā opera ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība līdz 10 miljoniem latu, kurā valsts katru gadu iegulda līdzekļus,” klāsta ministre.
Arī pirmdien notikusī preses konference ar Žagara līdzdalību esot bijusi viņa personības "spodrināšana", kas neesot operas direktora un valsts kapitālsabiedrības vadītāja cienīgi.
Vēstīts, ka LNO komisija piektdien par operas valdes priekšsēdētāju nosauca Arturu Maskatu, kurš uzreiz jau apšaubīja ideju vadīt operu bez Žagara līdzdalības, Pirmdien viņš pavēstīja, ka atteiksies no šī amata, ja Žagars netiks iecelts operas valdē.
