Pusdienas laiks pie Latvijas Kultūras akadēmijas. Jau pie ieejas pagalmā jaušams, ka šī nav parasta pirmdiena. Nāk cilvēki ar ziediem, un beidzot satiekas kursabiedri, kuri augstskolā viens otru nav redzējuši kopš oktobra. Ar LKA un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgās bakalaura studiju programmas “Radošās industrijas” absolventu sumināšanu 28. jūnijā akadēmijā sācies divu dienu izlaidumu maratons un kultūras nozarei piepulcējas jauni spēki.
Latvijas Kultūras akadēmijas docente Agnese Hermane raksturo jaunos nozares spēkus:
“Pievienojas ļoti interesants jaunu profesionāļu pulks, no kuriem daži, jau nākot uz studijām, ļoti labi zināja, ko viņi grib darīt.
Ir daži, kam interesē grafiskais dizains, ir daži, kas ir noteikti pārliecināti, ka veidos savu uzņēmumu, ir virkne, kas studiju laikā atraduši savu nišu. Vairāki no viņiem noteikti darbosies kino industrijā, vairāki spēcīgi interesējas par teātra jomu, muzeju jomu.”
Protams, arī radošajā jomā bez dažādiem izaicinājumiem neiztikt, un īstenu rūdījumu jaunajiem profesionāļiem un viņu pasniedzējiem sagādājusi arī pandēmija. Apmēram puse no mācību procesa noritēja attālināti.
LKA absolvents Uvis Dredžels uzsver: “Pēdējais pusotrs gads pavadīts tikpat kā onlainā, bet tas nav mainījis saturu vai kvalitāti, mums tik un tā viss tika augstu pasniegts un kārtīgi iemācīts, un es vēl paspēju aizbraukt “Erasmus” pandēmijas laikā un izbaudīt trešo augstskolu šīs programmas ietvaros.”
Savukārt LKA absolvente Sintija Vindele stāsta: “Es atceros, ka tajā dienā, kad izsludināja ārkārtas stāvokli valstī, es vēl aizgāju uz lekcijām un brīnījos, kāpēc ir tik maz studentu. Mēs bijām kopā četri, ieskaitot pasniedzēju. Un kopš tā brīža viss tik ļoti ātri mainījās, bija ātri jāpielāgojas,
bet tas ir bijis arī diezgan patīkami savā ziņā, jo vari būt mājās pidžamā, ērtībās un kārtot bakalaura diplomu.”
Kā norāda LKA rektore Rūta Muktupāvela, kaut arī pandēmijas sākumā visiem bijusi šoka fāze, gan docētāji, gan studenti ļoti ātri pārorientējās, tāpēc īsta pārtraukuma studiju procesā nav bijis.
“Ir jomas, kurās tiešsaistes komunikācija un lekcijas sevi daļēji attaisno,” turpina Muktupāvela. “Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par radošo pusi gan attiecībā uz aktieriem, gan režisoriem, gan audiovizuālo mākslu, laikmetīgā deja, kur ar tiešsaisti absolūti nepietiek, mēs sapirkām aparatūru, lai atvieglotu uzdevumu. Trīskāršojās laiks, kas tika pavadīts, strādājot ar studentiem. Bet, skatoties uz audzēkņu darbiem, kvalitāti, varam secināt, ka kvalitātes latiņa netika nolaista nevienā aspektā.”
Runājot par nākotnes plāniem, absolventiem jau ir skaidrs, kur iegūtās zināšanas tiks liktas lietā.
“Es zinu, ka es strādāšu Nacionālajā operā un baletā, jo es arī savu kursa darbu un arī bakalauru rakstīju par LNOB, es tur strādāju šobrīd kā skatītāju apkalpošanas speciālists, bet zinu to, ka mana nākotne ir noteikti saistīta ar opernamu,” atklāj absolvents Artūrs Apsītis.
Absolventei Evelīnai Lukšai būs savs uzņēmums: “Mani interesē uzņēmējdarbība kā tāda, un šis man noderēja tam, lai izveidotu savu uzņēmumu, kuru plānoju atvērt tuvākajā mēnesī.”
Jūnija izskaņā Latvijas Kultūras akadēmijā pēc kārtas 27. izlaidumā diplomus saņems 146 absolventi, to skaitā 21 maģistra studiju beidzēji un divas doktora studiju absolventes.
