Kultūras Rondo

Mazo formu porcelāna izstāde “Prāta fitness” mudina domāt par prāta treniņu

Kultūras Rondo

Iznācis Jāņa Tomaša otrais dzejas krājums "Smagatlētika"

Reportāža no jaunās muzeju krātuves Pulka ielā

Jaunās mājas muzeju vērtībām. Reportāža no muzeju krātuves Pulka ielā

Trešdien, 11. decembrī, Rīgā, Pulka ielā 8, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" kopā ar Kultūras ministriju un četriem ēkas lietotājiem – Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Rakstniecības un mūzikas muzeju un Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeju – atzīmēs Baltijā unikālas muzeju krātuves nodošanu ekspluatācijā.

“Ceļ profesionālo pašapziņu, strādājot īpaši šai funkcijai domātā kompleksā,” – tā uzsver muzeja speciālisti, kas pavisam drīz sāks darbu jaunajā muzeju krātuvju kompleksā. Latvijas Radio muzeju krātuvē viesojās dažas dienas pirms oficiālās atklāšanas.

Dažas dienas pirms muzeju krātuves kompleksa atklāšanas tajā vēl rosās strādnieki, vedēji un grūti saprast, vai starp viņiem ir arī muzeju darbinieki. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš sagaida pie muzeja krātuves galvenās ieejas un tad ved uz telpām, kas ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pārziņā.

Radiņš rāda telpu, kurā ir iespēja satikties apmeklētājam, kas, iespējams, atnesis kādu priekšmetu, un muzeja darbiniekam.

"Šī māja ir uzbūvēta pietiekami loģistiski pareizi un sterili, lai nekādas senlietu slimības neienestu iekšā. Līdz ar to doma ir tāda, ka mēs šeit pārķeram, novērtējām situāciju un līdz glabātuvēm vēl ir tāls ceļš," bilst Radiņš.

Pirmajā stāvā izvietots restaurācijas un saimniecības bloks, pa kuru priekšmeti tiek ievesti muzeju krātuvē. Radiņš rāda dažādas telpas, kurās ievestie priekšmeti tiks dezinficēti vai saldēti, piemēram, ja konstatēs, ka kādā priekšmetā iemājojuši ķirmji vai kodes.

Savukārt,

ielūkojoties restaurācijas daļā, Arnis Radiņš vērš uzmanību uz jauninājumu, kāda līdz šim nav bijis – koka slapjā apstrāde.

Tā ir vanna, kurā var ielikt vismaz trīs metru garu koku un veikt restaurācijas darbu.

"Tik lielas vannas mums nekad nebija, mēs varējām tādu pusmetru garu koku apstrādāt. Bet tagad mēs varam daudz lielākus kokus šajā vannā apstrādāt. Process ir tāds, ka šo ūdeni, kas ir kokā iekšā, dabū ārā un aizstāj ar ķīmisku vielu un tad var ilgstoši glabāt. Tik lepnas iespējas mums līdz šim nebija," atzīst Radiņš.

Ielūkojoties katrā restaurācijas darbnīcā, var apjaust, ka darbiniekiem apstākļi būs mūsdienīgi un komfortabli. Muzeja krātuve ir pirmā ēka Latvijā, kas aprīkota ar iekārtām, kas nodzēš uguni ar liesmas slāpējošas gāzes palīdzību, izspiežot no telpas skābekli. Klimatu telpās kontrolēs automātiski, turklāt apsildi nodrošinās nevis radiatori, bet inovatīvas siltās sienas, līdzīgas pazīstamajām siltajām grīdām. Kā tas būs, Radiņš nekomentē. Apkure ir ļoti minimāla, un šī sistēma ir jaunums.

Īpaši gandarīts muzeja direktors ir par glabātuvēm.

"Pirmkārt, šīs telpas ir divu stāvu līmenī, lai maksimāli izmantotu platību," stāsta Radiņš. "Te ir divu metru plaukti, bet, ja ir priekšmets, kas ir četri, pieci metri garš, mēs varam viņus nolikt šeit priekšā. Otra lieta, šī ir specifiska telpa, tā ir saldētava. Šeit glabāsies fotoplates, fotonegatīvi, kuriem vajag speciālu režīmu, aukstumu. Ir padomāts, lai katram materiālam būtu tas atbilstošais."

Radiņš vērtē, ka jaunajā krājuma ēkā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļām vietas pietiks 50 gadus, vienīgi grūtības varētu būt Vēstures departamentam, kurš aug daudz straujāk.

Katram priekšmetam vieta zināma un izraudzīta

Ēkas apskati turpinām Rakstniecības un mūzikas muzeja direktores Ivetas Ruskules pavadībā, no galvenās ieejas dodoties uz D korpusu, kas ir Rakstniecības un mūzikas muzeja telpas.

"Mēs vedam iekšā mēbeles, restaurācijas darbnīcas aprīkojumu. Krājumu mēs sāksim vest 2. janvārī," atklāj Iveta Ruskule.

Krājuma telpās muzejam būs arī sava izstāžu zāle, kurā īpašu uzmanību pievērsīs tieši muzeja kolekcijas priekšmetu reprezentācijai.

"Šo izstāžu zāli, tāpat kā mūsu pārējās publiskās telpas – lasītavu un sarīkojumu telpu, droši vien sāksim darbināt tad, kad mēs būsim izvietojuši krājumu un jutīsimies paši daudzmaz pārliecināti par to, kā mēs šeit varam uzņemt apmeklētājus. Domāju, ka tās varētu būt augusta beigas, septembris," vērtē Ruskule.

Izstāžu zāle atgādina lielu vitrīnu, jo to atdala stikla siena. Kā tiks iekārtotas ekspozīcijas, būs izaicinājums izstāžu māksliniekiem. Savukārt lasītava ir ieguvusi jaunu plašumu.

"Faktiski varēsim apkalpot vienlaicīgi gandrīz divreiz vairāk lasītāju nekā šobrīd. Tajā būs 20 darbavietas. Gana ērta un plaša telpa mūsu krājuma izpētīšanai un atkal jaunu monogrāfiju, pētījumu un radošu projektu tapšanai," uzskata Ruskule.

Turpat blakus arī telpa, kurā muzeja darbinieki varēs tikties ar apmeklētājiem sarīkojumos, profesionālos semināros un darbnīcās. Vienlaikus tā būs arī muzeja vērtību reprezentācijas telpa. 

Muzeja krātuvē atradīsies visi Rakstniecības un mūzikas muzeja darbinieki, ap 60 cilvēki.

"Tieši krājuma funkcijai - es nupat parēķināju - telpas kvadratūras ziņā ir akurāt četrreiz lielākas. Tā kā gan darba apstākļi tīri darbā ar krājumu krātuvēs, gan arī darbinieku zonā ir krietni labāki. Arī aprīkojums, kas ir sagādāts, plaukti, mobilie pacēlāji, ar kuriem var ērti nokļūt pie augstākajiem plauktiem un krātuves otrajā līmenī. Ir nu tādas lietas, kas gan atvieglo darbu, gan arī es domāju, ka ceļ tādu profesionālo pašapziņu, strādājot šādā, īpaši šai funkcijai būvētā kompleksā, jo līdz šim jau tā nav bijis. Es domāju, ka mēs Latvijā un Baltijā faktiski esam pionieri," gandarīta Ruskule.

Mūzikas instrumentu krātuvē tiek vests aprīkojums, tie ir palešu plaukti, uz kuriem tiks izvietoti smagākie mūzikas instrumentu, tostarp arī muzeja lielākais lepnums – Baumaņu Kārļa flīģelis. 

"Mēs ļoti ceram, ka ar laiku arī Latvijā būs griba radīt kādu telpu mūsu mūzikas instrumentu kolekcijas pastāvīgajai ekspozīcijai, kur šim flīģelim vajadzētu būt. Tāpat mums kolekcijā ir unikāli instrumenti, kā Augusta Dombrovska vijoles, kuras viņš savulaik nokrāsoja melnas, lai varētu izglābt un pārvest ar kuģi, lai viņas neviens neiekārotu it kā šī nepievilcīgā izskata dēļ. Šobrīd viņas izskatās ļoti eksotiski,"  stāsta Ruskule.

Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma glabātāji jau kopš šī gada sākuma strādā rūpīgi ar šīs ēkas plāniem, viņi jau zina visai precīzi vietu katram priekšmetam. 

"Savādāk mēs nevaram uzsākt pārvešanu un nodrošināt tās raitu norisi un to, ka pēc tam mēs orientējamies un atrodam, kur kas atrodas. Tā kā mums ir vairāk nekā 950 000 priekšmetu liels krājums, tas ir ārkārtīgi būtiski," skaidro Ruskule.

Iveta Ruskule vēl uzsver, lai telpās ieliktu pēctecību un muzeja sākotnes garu, sāks ar simbolisku priekšmetu pārvešanu.

"Tie būs priekšmeti no Rūdolfa Blaumaņa kolekcijas, kas ir daļa no mūsu muzeja pamatlicēja Jāņa Grestes vākuma. Tur ir gan Blaumaņa lugas "Ugunī" pirmuzmetums, gan "Indrāni", gan "Tālavas taurētājs", ļoti daudzas mūsu kultūras mantojumam ārkārtīgi būtiskas vērtības," atklāj Ruskule.

Gaidas ir īstais vārds, runājot par muzeju krātuvi, jo visi muzeja darbinieki gaida šīs jaunās telpas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti