Bogdanovs Latvijas Radio stāstīja: "Krāču kakta "Šķūnis" ir mana ideja, kurai līdzi pavilkās visa ģimene, jo ir ģimenes māja blakus. Tā ir vieta, kur rīkot pasākumus, kur pašiem atpūsties."
Tas tiešām kādreiz bijis šķūnis, kuram blakus neliels pagalms, un tagad te viss iekārtots tā, lai varētu rīkot dažādus pasākumus.
"Tas, kas šeit bija pirms gada, varbūt mazliet vairāk, te bija šķūnis, malka, visur malka, malka, malka, malka. Mājai tagad ir centrālā apkure, tādēļ malka vajadzīga daudz mazāk, šķūnīši visi nost. Paveras uzreiz smuki durvis, ko vajadzēja atjaunot, paveras rakstainais dēļu atsegums, kas likās tik forši, un paveras iespēja izpausties pasākumu formātā, darīt visu ko foršu," sacīja jaunais uzņēmējs.
Krāču kakta "Šķūnis" pirmās ugunskristības, ja tā var teikt, piedzīvoja aizvadītajā vasarā, mājas kafejnīcu dienās, kad apmeklētāju ir bijis pat ļoti daudz.
"Man šķiet, Valmierā šādu vietu pietrūkst. Īpaši pēc tā, kas notika pēdējos divus gadus – cilvēki ir ļoti gaidījuši, kad kaut kas notiks, un beidzot ir vieta, kur notikt. Ļoti labi, ka ir kaut vai pat tāds šķūnis, kur kaut kam notikt un kur kaut kas notiek," viņš sacīja.
Šopavasar un arī šonedēļ te jau notikuši pirmie pasākumi – leļļu teātris, radošās darbnīcas, tikšanās ar aktieriem un koncerti.
"Šī šķita lieliska iespēja – ir vieta, ir tikai jāņem un jādara, nebūs īre jāmaksā, savs gabals, kurš vienkārši smuki jāsakopj," viņš atklāja, norādot, ka, mazliet "pabakstot" pašvaldības darbiniekus, saņemts ieteikums uzrakstīt projektu, kas sekmējies ar pieciem pasākumiem jūnijā vien. Pasākumi plānoti arī jūlijā un augustā.
Bez pasākumu rīkošanas Bogdanovam arī vēl ir daudz dažādu pienākumu.
"Viens ir tas, ka man nav darbs no astoņiem līdz pieciem, tāpēc es varu atbrīvot savu laiku, kad vēlos. Pamatdarbs ir piedzīvojumu rīkošanas. Vasarā tās ir dažādas izlaušanās spēles, un otrdienās, ceturtdienās vedu siltu zupu pensionāriem. Vēl kā asistents asistēju diviem cilvēkiem ratiņkrēslā, un viņiem ir tā – kad vajag, es tur esmu, bet visu varam sarunāt, un tas nav no astoņiem līdz pieciem. Pārējā laikā kaut kas taču jādara. Viens ir sēdēt mājās, skatīties televizoru, bet es tāds neesmu. Tad es aizeju paskriet. Un kad es aizeju paskriet, tad galva strādā, un tajā brīdī [ienāk prātā] – re, vajag darīt šito," viņš skaidroja.
Latvijas Radio ar jauno uzņēmēju netiekas pirmo reizi, jo ik pa laikam viņš pārsteidz ar kādu savas idejas realizāciju. Piemēram, būdams Valmieras novada fonda brīvprātīgais palīgs, viņš rosināja pilsētā izvietot publiskās klavieres, tagad tās ir Krāču kakta "Šķūnī".
"Vienu vasaru nostāvēja pie Vidzemes augstskolas, tad pārvācās pie manis uz mājām. Tagad jau otro gadu stāv šeit. Četru gadu laikā skaņotas precīzi divas reizes, viss skan, kā vajag. Šobrīd tas pārtapis par vienkārši foršu vietu, kur visiem sapulcēties un būt kopā. Šī likās lieliska iespēja – ir vieta, tikai jāņem un jādara," viņš sacīja.
Bet pirms diviem gadiem, pandēmijas laikā, Mārcis sev dzimšanas dienā uzdāvināja ceļojumu – astoņās dienās apceļoja Latviju, braucot gar tās robežu. Ceļojumā no Valkas gar Latvijas robežu un atpakaļ līdz Valkai pieveikti ap 2200 kilometru. Par katru no astoņām ceļojuma dienām viņš rakstīja arī dienasgrāmatu, lai interesenti varētu ceļojumam sekot līdz sociālajos tīklos.
Un netrūkst jau arī jaunu ideju, tās galvenokārt ir saistītas ar to, ko vēl pilnveidot savā Krāču kakta "Šķūnī".
