Jauna tradīcija Jāņa Stradiņa piemiņai
Jauno tradīciju iedibina Stendera biedrība sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku. Stendera biedrības valdes loceklis Pēteris Stradiņš Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāstīja par lasījumu tēmas izvēli: “Mēs ilgi domājām, kāda varētu būt tematika tieši pirmajiem Jānim Stradiņam veltītajiem lasījumiem, un mēs izšķīrāmies par Sēliju. Tam bija divi iemesli – pirmais tas, ka mēs vēlējāmies turpināt tēva aizsākto Sēlijas popularizēšanu, kas viņam bija īpaši svarīga pēdējos gados. Otrs iemesls bija tieši šī Sēlijas problemātika administratīvās reformas gaismā un īpaši gaidāmā likuma par kultūrvēsturiskiem novadiem gaismā.
Mums šķita ļoti būtiski no zinātniskā aspekta plaši paskatīties uz Sēlijas jēdzienu gan toponīmikā, gan no ekonomiskajiem, gan reliģiskajiem, gan valodas, gan tradīciju aspektiem.”
Lasījumu datums izvēlēts, lai godinātu akadēmiķa Jāņa Stradiņa piemiņu. Viņa dēls Pēteris Stradiņš pauda cerību, ka lasījumu tradīcija turpināsies katru gadu un tai tiks piesaistītas arī universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmija. Vienlaikus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā plānots atklāt akadēmiķa Jāņa Stradiņa lasītavu, kur būs pieejama daļa no viņa unikālās bibliotēkas.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts Latvijas Radio norādīja: “Arī akadēmiķis Stradiņš bija nolēmis LNB uzdāvināt savu privāto bibliotēku, kas tagad jau daļēji ir apskatāma pie mums šeit, Gaismas pilī. Akadēmiķis pašlaik vairs nav starp mums, bet mēs turpinām viņa iesākto ideju un kopā ar Stendera biedrību un zinātniekiem dosim startu jaunai tradīcijai – akadēmiskajiem lasījumiem. Arī turpmāk tie plānoti katru gadu ap šo pašu laiku, kas ir Stradiņa dzimšanas dienas laiks."
“10. decembris ir mana tēva dzimšanas diena, un iecere ir šos lasījumus rīkot katru gadu ap šo dzimšanas dienu. Mēs zinām, ka viņa interešu loks bija apbrīnojami daudzpusīgs, un katru gadu lasījumu tematika varētu mainīties un fokusēties uz sabiedrībai un zinātnei aktuāliem un būtiskiem jautājumiem. Man ir pašreiz grūti formulēt nākošā gada tematu, bet viens no tiem būtu multidisciplinārisms zinātnē, kas bija manu tēvu raksturojošs, jo viņš ar daudzām lietām nodarbojās paralēli un bija daudzās nozarēs. Šķiet, ka šajos saskares punktos mēs redzam, ka rodas dažādas idejas un atklāsmes,” skaidroja Pēteris Stradiņš.
Pēteris Stradiņš stāstīja arī par viņa dzimtas saistību ar Sēliju: "Mani senči ir bijuši Sunākstes draudzes locekļi, draudzes, kur mācītāji bija Stenderi. Un manam tēvam patika iztēloties, ka mūsu senči līdzās sprediķiem, ko lasījuši Stenderi, ir klausījušies Stendera stāstos par brīnumainām dabas parādībām, tālām zvaigznēm, svešām zemēm. Ne tikai ieguvuši reliģiskās zināšanas, bet arī ko vairāk, daļu no tā, kas aprakstīts arī "Augstas gudrības grāmatā".”
Lasījumu izveidi raksturo ne tikai Jāņa un Pētera Stradiņu personiskā saistība ar Sēliju, bet arī vēlēšanās uzsvērt piederības un nacionālās identitātes nozīmi mūsdienās. “Man liekas, ka tas ir tāds loģisks attīstības etaps. Tas pirmais brīdis, kad mums atvērās šī pasaule, tad mēs tvērām, cik mēs varējām dažādas lietas, kas ir apkārt eksotiskas un mums svešas un ārkārtīgi interesantas. Bet tad ir viens brīdis, kad tu esi nedaudz to riņķi apskrējis un tev šķiet, ka ir jāpaskatās uz savām saknēm, jānostājas stingrāk uz saviem pamatiem,” skaidroja Pēteris Stradiņš.
Viņš uzsvēra, ka izvēlētajai tematikai ir liela nozīme arī pandēmijas raisīto izmaiņu kontekstā: “Tās vērtības, ko mēs atrodam ne tikai Sēlijā, katrs no mums atrod tās kaut kur. It īpaši šajā ļoti sarežģītajā pēdējā pusgadā, kad mēs vairāk izbaudām mūsu Latviju, tās ir ārkārtīgi svarīgas.
Lokālā identitāte, piederība pie kāda novada vai dažiem pie kāda Rīgas rajona – Čiekurkalna vai Āgenskalna – tā ir ļoti būtiska, jo tas veicina šo sakņu sajūtu, šo Latvijas sajūtu.
Tas ir ārkārtīgi svarīgi mūsu nākošajām paaudzēm.”
“Ir lielas tautas, kurās kosmopolītismam ir citādāka ietekme, bet šķiet, ka latviešiem un mūsu mazajai nācijai ir svarīgi tas, ka mēs paliekam pie savas zemes un mēģinām to uzlabot, attīstīt, man šķiet, ka šī lokālā identitāte ir viens no veidiem, kas to pastiprina,” skaidroja Pēteris Stradiņš.
Akadēmiskie lasījumi tiešsaistē
Pandēmijas izraisīto ierobežojumu dēļ lasījumi nevarēs notikt klātienē, kā iecerēts. Pēteris Stradiņš stāstīja, ka lasījumu forma radusies no vēlēšanās tos prezentēt kā televīzijas raidījumu, kurš tiks straumēts tiešraides formā platformā “Youtube”, lai veicinātu lasījumu pieejamību plašākam skatītāju lokam. Ir plānots arī lasījumu video ieraksts, lai konferenci, sadalot vairākās daļās atbilstoši referātiem, varētu skatīt katrs interesents ārpus tiešraides.
“Latvijas Nacionālajā bibliotēkā esam iekārtojuši speciālu aprīkotu Covid-19 drošu televīzijas studiju, kur atradīsies daļa referentu. Mums pieslēgties aicināti visi interesenti, gan Sēlijas iedzīvotāji un katrs, kuru tas interesē. Tā ir pozitīvā ziņa, jo šis dalībnieku loks varētu būt ļoti plašs,” stāstīja Pēteris Stradiņš.
Pēteris Stradiņš atzina, ka lasījumu programmas sastādīšanā liels ieguldījums bijis arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājam Andrim Vilkam un vēsturniekam Valteram Ščerbinskim.
“Visi zinātnieki, ko mēs bijām iecerējuši, atsaucās, šeit ir gan vēsturnieki, gan etnogrāfi, gan filologi, un arī teoloģijas speciālists. Viņi visi atsaucās,” atzīmēja Pēteris Stradiņš. Viņš arī stāstīja, ka lasījumi atsaucas arī uz Jāņa Stradiņa deviņdesmitajos gados rīkotajiem Sēļu kongresiem.
Programmas izveidē svarīgi bija apskatīt Sēliju no dažādiem aspektiem, atzina Pēteris Stradiņš. Pirmais ir Sēlijas robežu jautājums, par kuru būs Jāņa Šiliņa un Rūtas Muktupāvelas lasījumi. Guntis Zemītis pievērsīsies sēļu aizvērstures apskatam, Alberts Sarkanis apskatīs sēļu valodu un izloksni. Valdis Tēraudkalns stāstīs par katolicisma un protestantisma koeksistenci Sēlijā, Pauls Daija apskatīs Stenderu un Sēlijas kultūru, Ēriks Jēkabsons stāstīs par Ilūkstes apriņķi. Pēteris Stradiņš atzīmēja, ka pēc lasījumiem ir paredzētas diskusijas.
Skatītāji savus jautājumus ir aicināti iesūtīt e-pastā – [email protected] vai sūtot “WhatsApp” ziņu uz tālr. +371 29464691, vai lasījumu laikā uzrakstot jautājumu “YouTube” komentāros.
Lasījumi notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, un tos būs iespējams vērot tiešsaistē – vietnē “YouTube”.
Lasījumu programma:
13.00 Ievads. Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš
13.15 Vēsturnieks Jānis Šiliņš – “Sēlijas administratīvās robežas laiku griežos”
13.35 Latvijas Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela – “Lielā Sēlija”
13.55 Diskusija un jautājumi
14.10 Arheologs Guntis Zemītis – “Sēļi aizvēsturē”
14.30 Diplomāts un valodnieks Alberts Sarkanis – “Sēļu izloksne”
14.50 Diskusija un jautājumi
15.00 Reliģiju pētnieks Valdis Tēraudkalns – “Protestantiskā un katoliskā koeksistence Sēlijā”
15.20 Literatūrzinātnieks Pauls Daija – “Stenders, kultūra, Sēlija”
15.40 Vēsturnieks Ēriks Jēkabsons – “Ilūkstes apriņķis un Sēlija”
16.00 Diskusija un noslēgums
Lasījumu moderators: jurists Jānis Pleps.
