“Kopš maija tur nav redzēts neviens celtnieks. Paveicies, ka pagaidām nav sniega, jo māja ir bez jumta, un sniegs to iznīcinātu pilnībā” – īsi pirms Ziemassvētkiem sociālajos tīklos par notiekošo JRT vēsturiskajā adresē rakstīja teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. Decembrī filmēti arī LTV raidījumam “Kultūras ziņas” pieejamie kadri, kurus teātris tuvākajās nedēļās grasās publiskot īpašā akcijā.
“Tas tika apturēts tādā stadijā, ka tai ēkai nav jumta. Un tagad nebija sniegs, paldies Dievam, bet sniegs kuru katru brīdi var sākties, un tad ir pilnīgs kaputt tai mājai,” stāsta JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis. “Tad jau tur viss aiziet postā. Saprotu, ka tad jājauc vispār viss būs nost.”
Hermanis ēku Lāčplēša ielā 25 nosauc par "pieminekli Latvijas birokrātiskās sistēmas neizdarībai".
Viņš uzsver: “Parasti teātrī mēs esam pieraduši, ja kaut kas aiziet greizi un nepareizi, tad jāatrod, kurš konkrēti ir vainīgs, un, ja viņš netiek galā, tad viņš tiek atlaists. Šeit, ja nespēj atrast vainīgo, tad visi iesaistītie ir atbildīgi. (..)
Vainīgi ir – sākot no prezidenta līdz ministram, finanšu ministram, visi “Valsts nekustamie īpašumi”, viņi visi ir iesaistīti. Tā ir viņu visu kopīgā atbildība.”
Arhitekte, JRT pārbūves projekta autore Zaiga Gaile komentē radušos situāciju: “Protams, ka tas ir briesmīgi, un arī “Valsts nekustamie īpašumi” nespēja nomenedžēt, ka viņiem atļauj uzlikt plēves jumtu. Man tas liekas tik vienkārši, bet arī tur tagad ir sarežģīti – projekti un ekspertīzes, skaņošanas, tik tālu mēs esam, ka pavisam vienkāršas lietas mēs ļoti sarežģījam.” Viņa arī bilst – ja pēkšņi uznāk sniegs, ēku saglābt varēšot, vienīgi tas izmaksāšot vairāk.
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas šī gada laikā vairākkārt pieredzēja augstāko amatpersonu nomaiņu, šonedēļ plāno noslēgt līgumu ar restauratoru par ēkas konservācijas darbiem, kurus cer sākt divu nedēļu laikā. Tad arī tapšot teātra nama pagaidu jumts.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits skaidro, ka pagaidu jumts iecerēts, lai nākamais būvnieks varētu uzreiz uzsākt darbu, laikapstākļu netraucēts: “Sniegs vai lieti, un to mēs plānojam – cerams, janvāra vidū paspēsim izdarīt. Šobrīd jumta nav, jā, bet visas vērtības demontētas pērn pavasarī.”
“Protams, labi tas nav, ka laikapstākļi ir ilgstoši ietekmējuši šo ēku, bet tāpat lielākā daļa tiks demontēta un no jauna uzbūvēta. Paliks tikai fasāde un divas kāpņu telpas,” uzsver Ivanovskis-Pigits.
Pasūtītāji vēl aizvien optimistiski par iespēju pabeigt teātra rekonstrukciju līdz iepriekš noliktajam termiņam 2022. gada pavasarim, vasarai. Tāpat sola, ka nemainīšoties arī izmaksas – 30 miljoni eiro. Janvāra beigās atvērs piedāvājumus, līguma parakstīšana ar jauno būvnieku prognozēta aprīlī, bet celtnieku rosība Lāčplēša ielā varētu atsākties jau maijā.
VNĪ valdes loceklis Ivanovskis-Pigits pauž: “Šobrīd esam izdarījuši maksimumu, lai nākamais posms būtu veiksmīgāks, jo esam mainījuši pieeju – būs “būvē un projektē”, tas nozīmē, ka visa atbildība būs nolikta vienā – būvnieka pusē. Un viņš uzņemsies atbildību par visiem risinājumiem. Tas mazina arī strīdus.
Tā kā tika panākta vienošanās par strīda izbeigšanu, tad šobrīd būvkompānijai “RERE” nav liegta dalība, bet no viņiem pašiem ir saņemta informācija, ka viņi nestartēs šajā iepirkumā.”
JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzsver, ka no teātra puses tālāku rīcības iespēju viņam nav:
“Mēs jau neko nevaram darīt, mums jau nemaz nepieder tā māja, ierēdņi ir saregulējuši tā, ka mums tur vispār nav nekādas teikšanas. Mēs ne pie viena galda nesēžam, kad tur viņi kaut ko spriež un vāvuļo.”
KONTEKSTS:
2018. gada beigās apturēja darbus teātra ēkas pagalmā, jo parādījās plaisas blakus esošajās mājās. Pērn jūlija beigās pasūtītājs – Valsts nekustamie īpašumi – līgumu ar būvnieku – pilnsabiedrību “RERE būve 1” lauza, tam sekoja tiesāšanās par līgumu, bet gada beigās panākts mierizlīgums. Pārbūves projekta autore Zaiga Gaile jau vairākkārt norādījusi uz gausajiem projekta attīstības tempiem.
