„Nelaime patiešām ir būtiska. Jāsaka gan, ka muzeju krājumam neatgriezenisku zaudējumu nav,” pēc ugunsgrēkā cietušās pils apsekošanas atzina ministrijas pārstāvis, tomēr pastāstot, ka muzeju vērtības ir cietušas ugunsgrēka dzēšanas laikā un turpmāk būs liels darbs restauratoriem.
Garjāns skaidroja arī jautājumu, kāpēc, uzsākot pils rekonstrukcijas darbus, muzeju krājums netika pārvietots uz citām telpām.
„Uz pili mēs skatāmies kā uz vienu ēku, bet īstenībā pils ir sadalīta divās daļās. Ir pils daļa, kurā atrodas muzeji, un ir prezidenta daļa. Remontdarbi šobrīd notiek nevis muzeju, bet prezidenta daļā. Remonts muzejus neskar, līdz ar to pārvietošanas jautājums, protams, vienmēr ir bijis aktuāls. Tāpēc paralēli pagājušā gadā pieņemtajam valdības lēmumam par Rīgas pils otrās kārtas – šīs te muzeju daļas rekonstrukciju kā neatņemama sastāvdaļa sekoja arī lēmums par finansējuma piešķiršanu Pulka ielas krātuvju kompleksa izveidei,” atbildot uz jautājumu, kāpēc Rīgas pilī esošie muzeju krājumi pirms rekonstrukcijas darbiem netika pārvietoti uz citām telpām, skaidro Garjāns.
Jautāts, vai Jānis Garjāns redz savu vainu par notikušo, KM Muzeju nodaļas vadītājs atzina, ka jūtot „pilnā mērā” un tā izpaudīsies „dziļā nožēlā”, taču atkāpties no amata Jānis Garjāns negrasās.
To lems valsts sekretārs un Kultūras ministrijas vadība,” par atkāpšanās iespējām norādīja Garjāns.
Savukārt bijusī kultūras ministre Helēna Demakova uzskata, ka ierēdņu atbildībai šajā gadījumā būtu jāizpaužas atkāpšanās formā. Demakova saskata tieši Jāņa Garjāna atbildību notikušajā.
