Cēsu vēstures un mākslas muzejā skatāmajā izstādē "Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā. Skolotājam un komponistam 200" apkopotas mazāk zināmas liecības no novadu muzejiem, arhīviem, tostarp Rakstniecības un mūzikas muzeja. Izstādes uzmanība akcentēta tieši uz Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināru beidzēju personībām.
Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Rūta Līcīte norāda - liecības mēdz būt ļoti fragmentāras, bet vēsturniekiem, muzejniekiem un izstāžu iekārtotājiem no tā jāizloba vesels laikmets. Viņasprāt, viens no pēdējā laika unikālākajiem muzeja eksponātiem ir burtnīca ar nosaukumu "Ģenerālbass", ko sarakstījis Jāņa Cimzes semināra audzēknis Juris Kalniņš Prātkopis.
Ģenerālbass ir harmonijas mācību grāmata. Tā tajā laikā tā sauca mācību par akordiem, tonalitāšu maiņām, modulācijām. Lauku skolotājiem vajadzēja mācīt visu - mācīt dziedāt, vadīt kori, līdz ar to visi semināru beigušie skolotāji bija ārkārtīgi labi muzikāli sagatavoti. Liela daļa mūsu pirmo mūzikas darbinieku nāca tieši no Cimzes semināra," stāsta Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste Rūta Līcīte.
Jānis Cimze Vidzemes skolotāju semināru vadītāja 42 gadus. Šai laikā to absolvēja ap 500 audzēkņu - nākamie skolotāji, mācītāji, ērģelnieki un kordiriģenti. Muzeja materiāli atklāj ļoti daudzus sīkumus par personībām, piemēram, fotoalbums atklāj skolas gadu draudzību semināristu vidū.
"Šis unikālais fotoalbums ir piederējis vienam no semināristiem Ādamam Mežam, bet, kā tas te ir nonācis, tas, protams, ir vesels stāsts. Tas ir gājis caur daudzām rokām, bet pie mums tas nonāca no slavenā diriģenta Artura Bobkovica atraitnes arhīva. Bildes ir no 19.gadsimta 70., 80.gadiem, bet pats albums, iespējams, ir no 19.gadsimta 90.gadiem," stāsta Rūta Līcīte.
Jānis Cimze mērķtiecīgi veicināja saiknes uzturēšanu semināristu vidū, arī pats daudz sarakstījies ar saviem audzēkņiem. Skolas beidzēji, cilvēki ar līdzīgu izglītību, prasmēm un ideāliem, izveidoja kultūras darbinieku tīklu, kas aizsāka Atmodu, un ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā.
Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā ir arī grupas fotogrāfija, kas tapusi atzīmējot Jāņa Cimzes simtgadi. Fotogrāfijā redzami jau vecāki vīri pie sava skolotāja atdusas vietas Lugažu kapsētā. Uz jautājumu, kā muzejnieki var atšifrēt attēlā redzamās personības, Rūta Līcīte saka: "Ar lupu vai, manā gadījumā - esmu tuvredzīga, atliek vien noņemt brilles un es redzu sīkas detaļas."
Tikai trim no albumā vairāk nekā 40 esošajām bildēm otrā pusē ir komentāri, tāpēc materiāla izpēte ir rūpīgs un laikietilpīgs darbs: "Nosakām fotogrāfijas vecumu. Es konsultējos ar mūsu fotogrāfijas vēstures speciālistu Pēteri Korsaku. Viņš man palīdzēja atšifrēt fotogrāfus, kurā laikā un vietā viņi ir darbojušies. Tālāk skatāmies literatūrā - 1899.gadā vācu valodā senajā rakstībā ir iznākusi grāmata par semināristiem. Grāmata ir pieejama arī internetā. Meklējam arī citās kolekcijās, piemēram, esmu salīdzinājusi ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas attēliem. Visgrūtāk ir noteikt, vai jauneklis šajā bildē gadījumā nav tas pats vecais vīrs pēc 30 vai 40 gadiem. Veciem vīriem, viesiem kā likums, ir bārdas, tāpēc pēc zoda formas nevaram noteikt. Vislabāk var noteikt pēc ausīm, jo cilvēka ausis dzīves gaitā nemainās. Dažādi tādi profesionāli knifiņi. Protams, vienmēr var gadīties kļūdas procents. Reti kad ir tā, ka ir simtprocentīgi skaidrs," atklāj Rūta Līcīte.
Īpašas relikvijas ir izstādē apskatāmie ar Jāņa Cimzes roku rakstītie semināra beidzēju atestāti un atzīmju lapas, tostarp arī Latvijas Valsts himnas autora, semināra piektā kursa audzēkņa Baumaņu Kārļa semināra beigšanas atestāts 1856.gadā.
Cēsu muzeja krājuma 19.gadsimta dokumentu kolekcijas viena no izcilākajām pērlēm ir pirmā profesionālā latviešu fotogrāfa, semināra devītā kursa audzēkņa Kārļa Andersona dokumenti, kuru vidū tādi unikāli izstādē apskatāmi manuskripti kā Jāņa Cimzes rakstītās vēstules un paša Kārļa Andersona semināra laika pieraksti.
Izstādi papildina arī audio-vizuālie materiāli ar atmiņu stāstiem par mācību norisi Vidzemes draudzes skolotāju seminārā un pašu Jāni Cimzi, kā arī videofilma par latviešu dziedāšanas tradīcijām un ceļu uz dziesmu svētkiem. Savukārt iejusties 19.gadsimta latviešu skolas mācību procesā palīdzēs praktiska darbošanās improvizētā klases telpā izstādes centrā.
Izstāde "Jānis Cimze Vidzemē un Eiropā. Skolotājam un komponistam 200" skatāma līdz 10.oktobrim.
Sestdien, 31.maijā plkst. 15.05 Latvijas radio 1 raidījumā "Augstāk par zemi" skanēs Andas Buševicas veidotais stāsts par Jāni Cimzi.
