Vadlīnijās norādīts, ka lielu un nozīmīgu pasākumu gadījumos ieteicams veidot riska plānu un tā izvērtējumu, lai paredzētu rīcību, kas jādara, riskam iestājoties, kā arī pārdomātu iespējamās krīzes situācijas un rastu risinājumus jau pirms pasākuma.
Vadlīnijās skaidrots, piemēram, ka pasākums ar fiksētām sēdvietām apmeklētājiem tiek uzskatīts kā drošāks par pasākumu ar stāvvietām, tādēļ ieteicams dot priekšroku pasākumiem ar sēdvietām. Vadlīnijās arī norādīts, ka distances ievērošana ir viens no būtiskākajiem droša pasākuma kritērijiem, tādēļ tam pievēršama pastiprināta uzmanība. Skaidrots, ka pasākuma organizatoram pirms pasākuma jāizstrādā cilvēku plūsmas plāns, kurā paredzēti dalībnieku kustības ceļi, iespējamais maksimālais dalībniekus blīvums un kontrole, rindu veidošanās vietas un kontrole, norādes plūsmu vadībai un dalībnieku informēšanai, kā arī iespējamie plūsmu korekcijas scenāriji pasākuma laikā. Vadlīnijās uzsvērts, ka ieeja pasākuma norises vietā un izeja no pasākuma norises vietas ir jāplāno tā, lai novērstu pārāk liela apmeklētāju skaita vienlaicīgu ierašanos, saīsinātu ieejas laiku un palielinātu norises vietas atstāšanas ātrumu.
Ārtelpās vai telpās, kurās regulāri nenotiek pasākumi, pasākuma rīkotājam ir pienākums izvietot nepieciešamo informāciju skaidri un saprotami. Pasākuma apmeklētājiem ir pienākums ievērot rīkotāja noteikumus. Pasākuma rīkotājam ir tiesības izstrādāt papildu noteikumus kārtības nodrošināšanai.
Vadlīnijās arī atzīmēts – ja pieejami stacionāri sanitārie mezgli ar izlietnēm roku mazgāšanai, jāizvieto aicinājums par roku regulāru mazgāšanu, savukārt, ja nav pieejama roku mazgāšana, jāizvieto roku dezinfekcijas līdzekļi pie ieejas/izejas no norises vietas, pie sanitārajiem mezgliem, pēc iespējas pie biežākām saskarsmes virsmām.
Izmantojot šīs vadlīnijas, organizators var pārliecināties, vai ir iespējams organizēt pasākumu, ņemot vērā epidemioloģiskos Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumus, kā arī pārliecināties, kādas papildu darbības ir iespējams veikt, lai organizētu drošu pasākumu gan tā apmeklētājiem (neatkarīgi no tā, vai pasākuma apmeklējumam nepieciešams iegādāties biļeti vai ne), gan mākslinieciskajam personālam un tehniskajam personālam.
Pasākumu plānošanas vadlīniju pirmajā daļā tabulas veidā apkopoti un aprakstīti galvenie aspekti, kas jāņem vērā, rīkojot publiskus pasākumus – pasākuma raksturs, tā norises laiks un ilgums, apmeklētāju skaits, kas vienlaikus atrodas kopā, pasākuma norises vietas ietilpība, distance, pasākuma teritorijas norobežošana, plūsmu organizēšana, ieejas pasākumā un izejas no tā izvietošana, marķējumu, norāžu un brīdinājumu izvietošana, tirdzniecības veikšana, garderobes izvietošana, dezinfekcijas un higiēnas, kā arī ventilācijas pasākumu veikšana, apmeklētāju reģistrēšana, biļešu tirdzniecības un komunikācijas organizēšana ar pasākuma apmeklētājiem.
Tabulā tiek izdalītas četras pasākumu kategorijas, ņemot vērā pasākuma norises vietu un raksturu: pasākumi, kas norisinās iekštelpās ar noteiktu pasākuma sākuma laiku (vienlaicīga ierašanās); pasākumi, kas norisinās iekštelpās, taču tā apmeklējums ir laikā izkliedēts; pasākumi ārpus telpām ar noteiktu sākuma laiku (vienlaicīga ierašanās) un pasākumi ārpus telpām ar laikā un vidē izkliedētu apmeklējumu.
Vadlīniju otrajā daļā ietverti kopsavilkumā minēto galveno principu paplašināti skaidrojumi un priekšlikumi iespējamiem risinājumiem.
