Kultūras rondo

Vīru kopa "Vilki" aicina uz savu 30 gadu jubilejas koncertu

Kultūras rondo

Vizuālais teātris ar dzīviem ķermeņiem - Elīnas un Rūdolfa Gediņu darbs "Es eju ārā dārzā"

Izstāde "Satversmei 100+" - daudzpusīgs skaidrojums par Satversmi

Izzināt, kā tapa Latvijas pamatlikums. Nacionālajā vēstures muzejā skatāma izstāde «Satversme 100+»

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā skatāma Latvijas pamatlikuma simtgadei veltīta izstāde "Satversme 100+". Ekspozīcija atgādina par laiku, kad Latvijas pamatlikuma vēl nebija, piedāvā izzināt tā izstrādāšanu pagājušā gadsimta 20. gadu sākumā un aicina saredzēt Satversmes vērtību pēctecību līdz pat mūsdienām. 

"Tas brīdis, kad mēs varam ar pilnām tiesībām runāt par Latviju kā pilntiesīgu, demokrātisku valsti, kura ir ne tikai proklamēšanas aktā pasludināta par neatkarīgu, demokrātisku republiku, bet arī tās pamatlikumā skaidri un gaiši ierakstīti demokrātiskie principi, ir 1922. gada 7. novembris, kad ļoti rūpīgi izstrādātā Satversme stājas spēkā," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par mums svarīgo atgādina Nacionālā vēstures muzeja speciālists un viens no izstādes "Satversme 100+" veidotājiem Imants Cīrulis. Viņš uzsver, ka Latvijas pamatlikums pilnībā atbilst arī 1918. gada 18. novembra ideāliem – ka šī pirmo reizi vēsturē būs visas tautas interesēm atbilstoša valsts iekārta – un 

Satversmes demokrātiskā pamatideja, kas caurstrāvo katru pantu, ir lielākā vērtība. 

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Satversme 100+”

Kā atzīmē Cīrulis, pirms simts gadiem izstrādātā Satversme ir diezgan lakoniska, tā nodefinē pašus svarīgākos valsts iekārtas pīlārus, par kuriem bija teju vienprātība (protams, atsevišķu pantu izstrādē bijušas arī ļoti lielas diskusijas): "Tas, kas beigās tika ierakstīts Satversmē 1922. gadā – šie panti nav tik specifiski, lai pēc 10 vai 100 gadiem būtu novecojuši un neatbilstu mūsdienu realitātei. Tajā ziņā varētu teikt, ka mūsu Satversmes autori bija tālredzīgi [..]." Viņš turpina: "Cits jautājums ir par Satversmes otro daļu, kas arī 1920. līdz 1922. gadā tika rūpīga izstrādāta, kas vairāk būtu pilsoņu tiesības, cilvēka brīvības, varētu teikt – plašs brīvību un tiesību katalogs, un tas zināmā mērā apstākļu sakritības dēļ netika pieņemts 1922. gadā. Tas viennozīmīgi bija liels trūkums, mēs diezgan droši varam teikt, ka tā bija Satversmes autoru kļūda, vai drīzāk tā brīža parlamenta kļūda, neveiksme, kas jaunajai Latvijas valstij tomēr neiedeva tik ļoti ideālistisku pamatu, par kuru daudzi bija sapņojuši [..]." Un tomēr pati dzīve ir parādījusi, ka nākamās paaudzes ir spējušas veiksmīgi papildināt Satversmes pirmo daļu, piebilst Cīrulis. Viņa sacīto papildina kolēģis Arnis Strazdiņš: 

"Grozījumu ceļā ir nākuši klāt diezgan daudzi papildinājumi, kas Satversmi pielāgo mūslaiku realitātei, bet tajā pat laikā pats pamats, struktūra ir nemainīga no 1922. gada."

Izstādes "Satversme 100+" laika līnija ietiecas krietni senākā vēsturē par 20. gadsimta sākumu – pirmie pieturpunkti likti Livonijas laikos, viduslaikos. Kāpēc tā? Skaidro Toms Ķikuts – arīdzan viens no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja speciālistiem un apspriestās izstādes veidotājiem: "Mūsu mērķis ir pavisam vienkāršs. Bieži vien ilgu laiku dzīvojot ar kaut kādām lietām, ar kaut kādu lietu stāvokli, kuru mēs uzskatām par pašsaprotamu, mums ir grūti iedomāties, kā būtu bez tā. Man liekas, tā notiek arī ar demokrātiju [..] – mēs aizmirstam, ka demokrātija ir vērtība, ka visu vienlīdzība nav absolūts princips visā pasaulē un vēstures gaitā, tiesiskums un demokrātija nav principi, kas Latvijas teritorijā vienmēr bijuši aktuāli. Mēs šos 

Satversmes principus, tās inovācijas, kas 1922. gadā ir ieviestas un kam mēs tagad atzīmējam simtgadi, esam mēģinājuši interaktīvas darbošanās veidā salīdzināt ar tām sabiedrības un varas attiecībām, kādas ir pastāvējušas gadsimtos pirms Satversmes."

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Satversme 100+”

Fizisku priekšmetu, kas tieši veidā būtu saistīti ar Latvijas pamatlikuma izstrādi pirms simts gadiem, šajā izstādē nav. "Cik mums zināms, ir tikai viena fotogrāfija – 1920. uzņemts attēls, kurā redzama Satversmes komisija [..]. Tie ir tie īstie Satversmes tēvi un viena māte – Valērija Seile," pastāsta Imants Cīrulis. 

Iepazīstot vēsturisko stāstu, izstādes apmeklētāji nonāk pie viena no centrālajiem darbiem – mūsdienīgā veidolā un interpretācijā iedzīvinātas Satversmes autoru un deputātu diskusijas, atklāj ekspozīcijas "Satversme 100+" mākslinieciskās koncepcijas un dizaina autors – režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs: "Mēs nonākam pie sadaļas, kur pie galda sēž nozīmīgas Satversmes izstrādes personas, kuras Latvijas teātra aktieri ir ierunājuši; materiāls sastrādāts no protokoliem. Te var izvēlēties dažas tēmas, tādas kā Saeimas palāta, Saeimas pilnvaru termiņi, balsstiesīgo vecums, Latgales statuss, streika brīvība. Valsts prezidents, starp citu, arī kā tēma skan, [līdzīgi] kā šodien diskutēta, jo arī šobrīd ievēlētajām partijām ir atšķirīgs viedoklis par to, kādam vajadzētu būt prezidentam un kā [to] ievēlēt."

"Nāciet iepazīt, kā pantu pa pantam tapa Satversme, paraudzīties Satversmes autoriem uz pirkstiem, kad viņi rakstīja likumu," piebalso Cīrulis.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāde “Satversme 100+”

Izstādē plānoti vairāki tematiski pasākumi. Kā pirmais no tiem 9. novembrī plkst. 17.30 notiks lektorijs "Satversmes "oriģināls": nozīme, meklējumi, atradumi", kurā piedalīsies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kusiņš, Latvijas Nacionālā arhīva pētnieks Dr. hist. Jānis Šiliņš.  

Ekskursijas izstādē tās veidotāju vadībā notiks valsts svētku dienā – 18. novembrī plkst. 13.00 un 16.00, 19. novembrī plkst. 12.00 un 26. novembrī plkst. 12.00. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti