Izveidota darba grupa radošo personu atbalsta mehānismu pilnveidošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai pilnveidotu radošās personas statusa piešķiršanas kritērijus un uzturēšanas kārtību, kā arī precizētu radošajām personām paredzētos nodokļu režīmus, Kultūras ministrijā (KM) izveidota un 28. janvārī darbu uzsāk darba grupa radošo personu atbalsta mehānismu pilnveidei, informēja ministrijas pārstāvji.

Darba grupas uzdevums līdz šī gada 1. jūnijam ir precizēt Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā ietverto radošās personas definīciju un pilnveidot likumā minēto radošās personas statusa piešķiršanas un uzturēšanas kārtību, kā arī izvērtēt un pilnveidot radošajām personām paredzētos valsts atbalsta mehānismus, veicinot radošo personu darbību, sociālo nodrošinātību un ataudzi, vienlaikus izvērtējot Latvijas radošo personu statusa un atbalsta mehānismu regulējuma iekļaušanos Eiropas Savienības politikā.

Darba grupu vada Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, vadītāja vietnieks ir kultūras ministra ārštata padomnieks kultūrpolitikas īstenošanas jautājumos Valts Ernštreits, darba grupas locekļi – KM parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, KM Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone, Saeimas deputāti Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") un Aigars Bikše ("Attīstībai/Par!"), biedrības "Latvijas Radošo savienību padome" priekšsēdētāja Inga Brūvere, valdes loceklis Arno Jundze un ģenerālsekretārs Haralds Matulis, Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore Ieva Zemīte, biedrības "Pašnodarbināto mūziķu biedrība" valdes loceklis Mārcis Auziņš, finanšu ministra padomnieks budžeta jautājumos Ints Dālderis un Saeimas deputāte, Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).

"Pandēmijas laiks ir sevišķi asi izgaismojis divas būtiskas nepilnības – nepieciešamību pēc solidāras un sociāli apdrošinošas nodokļu politikas radošajā sfērā un skaidriem kritērijiem radošo personu statusa piešķiršanai. Lai izietu no krīzes veiksmīgi, ir jāveic mājas darbi – mūsu gadījumā jāsakārto šie abi aspekti ilgtermiņā, izveidojot efektīvu nodokļu sistēmu, kas dos ikvienai radošai personai sociālo apdrošināšanu ilgtermiņā. Līdz šim mūsu valstī šī sistēma diemžēl netika radīta, un krīzē daudzi nozarē nodarbinātie to izjuta sevišķi smagi. Nodokļu sistēmā, kuru ieviesa šī valdība, ir trūkumi, kas būtu jānovērš, bet vienlaikus jāatzīmē, ka vecā sistēma nebija nedz solidāra, nedz sociāli apdrošinoša," pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Viņš atzīmēja, šobrīd salīdzinoši efektīvi nodokļu sistēma darbojas izpildītājmāksliniekiem – ar skaidri iezīmētu ceļš uz vienotu saimnieciskā darījuma kontu ar pietiekami vienkāršu pārvaldību. Savukārt, citām radošajām personām, kurām jāveic materiālie ieguldījumi autordarba radīšanā, šībrīža nodokļu režīmi ir nepilnīgi. "Lai izveidotu mūsdienīgu nodokļu politiku radošajām personām, ir svarīgs arī cits priekšdarbs – radošās personas statusa piešķiršanas kritēriji. Eiropas valstis, aizsargājot savu nacionālo bagātību – radošās personas, ir izveidojušas kritērijus šim mērķim, darbs jāpaveic arī mums un jāievieš precizējumi Radošo personu likumā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti