Izstāžu zālē «Arsenāls» notiks kinozinātnieces Ingas Pērkones-Redovičas lekcija

Ceturtdien, 2019. gada 7. februārī, plkst. 18.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles ''Arsenāls'' Radošajā darbnīcā (Vecrīgā, Torņa ielā 1; 2. stāvā) norisināsies kinozinātnieces Dr. art. Ingas Pērkones-Redovičas lekcija par melodrāmas žanru kino, informēja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

Iespējams, daudziem pirmā asociācija ar vārdu “melodrāma” varētu būt tā saucamie “meksikāņu seriāli”, tomēr melodrāma ir ļoti plašs un neviennozīmīgs kino žanrs. Melodrāmai raksturīgas nereti līdz absurdam reducētas personāžu attiecību shēmas – vai nu mīl, vai nemīl, vai arī: ja viens mīl – otrs nemīl. Bieži šis jēdziens tiek lietots nievājošā nozīmē, saistoties ar pārspīlējumiem, banalitātēm un klišejām attiecībās, taču to attēlojums uzrunā apbrīnojami plašu auditoriju. Dažādu paaudžu kino pētnieki šajā no pirmā acu uzmetiena konservatīvajā žanrā saskatījuši jaudīgu sociālkritisku instrumentu.

7. februārī LNMM izstāžu zālē “Arsenāls” Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, kinozinātniece Dr. art. Inga Pērkone-Redoviča stāstīs par melodrāmas fenomena renesansi mūsdienu kino pētniecībā. Teorētiķi melodrāmu tēlaini salīdzina gan ar Prometeju, kura ķēdes jāatraisa, lai aiz ciešanām ieraudzītu aktīvu un spēcīgu varoni, gan ar ziloni tumšā istabā, kuru katrs iztēlojas atšķirīgi – atkarībā no tā, kuru dzīvnieka daļu sataustījis. Lekcijā runās par melodrāmu kā īpašu māksliniecisku skatījumu uz pasauli. Melodrāmas izpausmei nav mediju, žanru un nacionālu robežu, bet ir raksturīga noteikta stilistika un attiecības ar laiku.

Lekcija notiek izstādē “MELOS”, kas ir sadarbības projekts starp māksliniecēm Annu Ceipi, Viku Ekstu un Līgu Spundi. Grieķu vārda “melos” saknes jāmeklē indoeiropiešu valodu saimes vārdā “mel”, kas norāda uz daļu no veseluma. Vēlāk to sāka attiecināt uz melodiju vai lirisku dzejoli, kas paredzēts izdziedāšanai. Tieši šī vārda skanīgā nozīme saistāma ar melodrāmas jēdzienu, kas savukārt zināma kā specifisks, emocijām un jūtām piesātināts žanrs.

Ieeja lekcijā ar izstādes biļeti 1,50 EUR (akcijas “Labā diena” ietvaros).

Dr. art. Inga Pērkone-Redoviča ir kinozinātniece, no 2004. gada Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Teātra un audiovizuālās mākslas katedras vadītāja, Zinātniskās pētniecības centra vadošā pētniece, bakalaura studiju apakšprogrammas “Audiovizuālās un skatuves mākslas teorija” vadītāja (kopā ar doc. Zani Kreicbergu). Bijusi Rīgas Kino muzeja direktore (1993–2004) un galvenā fondu glabātāja (1988–1993).

Grāmatu autore: “Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās” (2013), “Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās” (2008), “Kino Latvijā. 1920–1940” (2007) un līdzautore: “Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture” (2011), LKA zinātnisko rakstu krājuma “Te-Ki-La” idejas autore un sastādītāja (2010–2013), periodiskā izdevuma “Kino Raksti” redkolēģijas locekle un daudzu publikāciju autore, starptautiska elektroniskā rakstu krājuma “KinoKultura. Latvian Issue” (2012) sastādītāja un līdzautore utt.

Organizējusi Rīgas Starptautiskās kinovēstures vasaras skolas (1995, 1998, 1999), Vispasaules Latviešu kinematogrāfistu saietu (1990), starptautiskas konferences, to vidū jaunākā ir “Kreisuma ideja kultūrā. Parole – Asja” (2015) u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti