Izstāde «Dievmātes tēls Latvijā» iepazīstinās ar nozīmīgākajām Jaunavas Marijas svētbildēm

29. un 30.maijā Rīgas domē notiks starptautiska zinātniskā konference "Terra Mariana 800: Ticības un sabiedrības dialogs". Tās laikā atklās arī izstādi "Dievmātes tēls Latvijā", kas iepazīstinās ar Latvijas nozīmīgākajām Jaunavas Marijas svētbildēm un skulptūrām. Izstādē fotogrāfijas papildinās kultūrvēsturiski komentāri un leģendas. Viens no interesantākajiem izstādē ir stāsts par Jelgavas Uzvaras Dievmātes gleznu, kas tapusi 18.gadsimtā. Glezna uzskatīta par bojāgājušu, bet pirms diviem gadiem nejauši atrasta.

Latvijā daudzi būs dzirdējuši par Lurdas Dievmāti Francijā, Fatimas Dievmāti Portugālē vai Gvadelupes Dievmāti Meksikā. Gandrīz droši var apgalvot, ka daudz mazāk būs to, kuri kaut ko zinās par Rīgas pils Dievmāti, Jelgavas Uzvaras Dievmāti vai Bebrenes baznīcas Madonnu.

Tieši ar pašu mājās sastopamajiem Jaunavas Marijas attēlojumiem tad arī iepazīstinās jaunā izstāde "Dievmātes tēls Latvijā". Tajā apkopotas nozīmīgākās svētbildes un skulptūras no dažādām Latvijas vietām, izlasāmi arī kultūrvēsturiski komentāri par tām.

"Šīs gleznas atradums patiešām ir pārsteigums un ļoti liels notikums Latvijas kultūras vēsturē, tā ir sensacionāla no dažādiem aspektiem," šos vārdus mākslas vēsturniece Kristīne Ogle velta Jelgavas Uzvaras Dievmātes svētgleznai. Tā ir Latvijai neparasts un mākslinieciski augstvērtīgs ikonogrāfisks darbs, kas uzskatīts par pazudušu Otrā pasaules kara laikā, bet pirms nepilniem diviem gadiem tas nejauši atradies Latgalē.

Gleznai ir zināma un ļoti interesanta tapšanas vēsture. "18.gadsimtā Jelgavas iedzīvotājs Pēteris Plagmanis publiski apvaino Dievmātes godu, acīmredzot tas ir bijis kāds katoļu un luterāņu ideju konfrontācijas kāpināts mirklis. Konfliktā iesaistās arī pilsētas rāte. Nemiera cēlājs saņem ļoti īpatnēju soda mēru - viņam par saviem līdzekļiem ir jāfinansē divas gleznas. Viena - veltīta Svētajai Jaunavai Marijai, otra - Svētajam Joahimam un Annai," stāsta Kristīne Ogle.

Nemiera cēlājs gleznas arī finansējis, tās uzgleznoja Johans Andreass Leitners. Gleznas tika novietotas Jelgavas katoļu baznīcas sānu altāros, vēlāk tās pārceļoja uz kapliču, bet Otrā pasaules kara laikā pazuda bez vēsts un tika uzskatītas par bojāgājušām. Taču 2013.gadā Jelgavas Uzvaras Dievmātes svētglezna atradās tālu no savas izcelsmes vietas - Latgalē, Kaunatā.

"Draudzes priesteris, kārtojot baznīcu, aiz skapja atrada kādu gleznu, kas bija satīta segās, un tad tā tika izņemta un ierāmēta," stāsta priesteris Mihails Volohovs, kurš savukārt, būdams labs Latvijas sakrālās mākslas pazinējs, gleznu atpazinis.

Kristīne Ogle akcentē, ka darbs ir unikāls ar to, ka gleznots Latvijai neraksturīgā ikonogrāfiskā tradīcijā: "Uzvaras Dievmātei ir Bērns, kurš turklāt ar tādu lielu krusta šķēpu nogalina čūsku, kas ir zem kājām Marijai. Līdz ar to tanī ikonogrāfiskajā tipā savienojas gan Vecās Derības, gan Jaunās Derības nojēgumi. Tas ir Latvijā līdz šim vienīgais zināmais šāds paraugs, tas ir unikāls."

Līdzās Jelgavas Uzvaras Dievmātes tēlam izstādē varēs iepazīt arī "Madonnu ar Bērnu ziedu vainagā" no Bebrenes baznīcas Sēlijā, arī tas ir Latvijas ikonogrāfijas kontekstā netipisks darbs. ""Madonna ar Bērnu ziedu vainagā" - tā ir ārkārtīgi skaista, to uzreiz mēs varam pamanīt. Par šo svētgleznu ir rakstījusi aprakstu viena klostermāsa. Viņa ir atklājusi to simbolisko un garīgo nozīmi, kāda ir katram ziediņam šajā ziedu vainagā," stāsta viena no izstādes idejas autorēm un veidotājām Žanete Narkēviča.

Izstādē varēs uzzināt arī stāstus par Rīgas pils Dievmāti, Rīgas Jumpravu jeb Madonnu uz Mēness sirpja, Kuldīgas Dievmāti un vēl citiem Jaunavas Marijas atveidojumiem.

Izstāde "Dievmātes tēls Latvijā" divas dienas būs apskatāma Rīgas domē, kur notiks zinātniskā konference "Terra Mariana 800". Pēc tam tā tiks pārcelta uz Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu, bet vēlāk uzsāks ceļu pa dažādām Latvijas vietām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt