Kultūras rondo

Jānis Murovskis iepazīstina ar savas personālizstādes ideju

Kultūras rondo

TDA "Dancis" aicina uz sava vadītāja Rolanda Juraševska jubilejas koncertu

LNB atklāta izstāde "Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250"

Izstādē aktualizē Garlība Merķeļa daudzveidīgo veikumu Latvijas kultūrtelpā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva izstāžu zālē atklāta izstāde “Sapere aude! Uzdrīksties zināt! Garlībam Merķelim 250”. Tā tapusi sadarbībā ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku un aktualizē Garlība Merķeļa daudzveidīgo veikumu Latvijas kultūrtelpā. Izstādes idejas un teksta autore Aija Taimiņa uzsver, ka "izstāde ir mēģinājums aptvert neaptveramo”.

Jau ar pirmajiem izstādes apmeklētājiem veidojas aizrautīgas sarunas par tajā redzamo, piemēram, par Garlība Merķeļa portretu un kā konkurenti pārtvēruši ideju. Ieinteresēti šo stāstu uzklausa pašreizējie Rīgas latviešu biedrības pārstāvji. Izstādes idejas un satura veidotājai – Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas vadošajai pētniecei Aijai Taimiņai interesantu komentāru par Garlību Merķeli un izstādē redzamo ir ļoti daudz.

"Par Merķeli ir izteikts vienā biogrāfiska apcerē viedoklis, ka viņš kā publicists ir darbojies tik vērienīgi, ka varētu nodrošināt vesela preses koncerna darbību. Tas patiešām tā ir," atzīst Aija Taimiņa.

"Viņš ir izdevis vairāk nekā 10 laikrakstus, kuri iznāk reizi nedēļā, un katru reizi ir jābūt pilnam tekstam. Viņš ir rakstījis grāmatas, viņš ir tulkojis, viņš ir komentējis, viņš ir recenzējis, viņš pat ir strādājis tik neparastā jomā, un to atklāj šī izstāde, viņš ir devis tēmas karikatūrām.

Viņš ir viens no pirmajiem, kas vācu kultūras laukā strādā pie jautājuma, kā polemizēt ne tikai ar vārdu, bet arī ar attēlu."

Lielākā daļa sabiedrības Garlību Merķeli pazīst kā darba "Latvieši" autoru, kā cīnītāju pret dzimtbūšanu un arī kā latviešu nacionālās kustības vienu no aizsācējiem. Arī pašiem izstādes veidotājiem pārsteigums bijis, cik daudzpusīga bijusi Merķeļa darbība, cik plašs interešu klāsts. Piemēram, mūsdienās mazāk zināma ir Merķeļa sekmīgā darbība 42 gadu garumā vācu valodā izdotajā presē Vācijā un Latvijas teritorijā.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un, kā norāda izstādes satura eksperts Pauls Daija, atlasīti arī materiāli no Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu krājuma.

"Pašas interesantākās noteikti ir Garlība Merķeļa rakstītās vēstules

Nacionālās bibliotēkas krājumā, tāpat kā Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājumā. Ir saglabājies ļoti plašs Merķeļa sarakstes klāsts ar dažādām savā laikā nozīmīgām kultūrvēsturiskām personām. Un izstādē ir aplūkojami šo vēstuļu oriģināli," atklāj Pauls Daija.

Daija skaidro, ka Merķelis sarakstījies gan ar saviem domubiedriem, gan ar idejiskajiem pretiniekiem. Garlībs Merķelis bija aktīvs ne tikai kā rakstnieks un literāts, bet arī kā izdevējs viņš izdevis virkni periodisko izdevumu, tāpēc sarakste ietver arī daudz lietišķās korespondences.

Tāpat Merķeļa redzeslokā bijusi pirmo akadēmiski izglītoto latviešu izaugsme.

"Saturiski mēs, pirmkārt, varam uzzināt daudz ko jaunu par Merķeļa personību, par viņa temperamentu, par to,

cik viņš augstu vērtējis pats savus darbus, un arī par tiem ļoti sarežģītajiem attiecību ceļiem, kādi veidojas ar viņa idejiskajiem pretiniekiem," norāda Daija.

Daija arī min, ka Merķelis iesaistījās latviešu literatūras veidošanā, atbalstīdams grāmatas "Ciems, kur zeltu taisa" izdošanu latviešu valodā 1830. gadā, un sarakstījās ar šīs grāmatas autoru Šveicē. Tā kā arī paša pētnieka intereses saistās ar latviešu agrīnās grāmatniecības vēsturi, viņam interesants šķiet veids, kā Merķelis organizē šīs grāmatas izdošanu.

"Tas ir interesanti ne tikai literatūrvēsturiskā perspektīvā, bet arī kā biznesa projekts tādēļ, ka finansējums tika vākts iepriekš parakstīšanās ceļā. Un,

izsekojot detalizētāk tam procesam, kā tapa grāmatas izdošanas finansiālā puse, ir iespējams gūt daudz vērtīgu atziņu par Merķeļa ne tikai intelektuālo, bet arī ekonomisko tvērienu," uzskata Daija.

Šīs grāmatas saturs saistīts ar pirmajām kooperācijas idejām Latvijas kultūrā, un šī grāmata kļuva par vienu no pirmajiem dižpārdokļiem un vēlākos gados izdota atkārtoti.

"Merķelis ir patiešām fascinējoša personība, un interese par viņa biogrāfiju vēl aizvien ir aktuāla," uzskata Daija.

Izstādes dizaina koncepcijas autores ir Tatjana Raičiņeca un Kristīne Liniņa. Jautāta, ko izstādes veidotāji vēlējušies akcentēt, ko izcelt, Aija Taimiņa atbild, ka mērķis ir, lai skatītājam būtu, kur acis piesiet, jo Merķeļa mantojums nav izceļams tīri vizuāli. Sīkā fraktūras tekstā vācu valodā rakstītas brošūras nav pievilcīgs izstāžu objekts, toties ir tekstuālā vērtība.

Raksturojot Merķeli,

Taimiņa norāda, ka viņš pātago visus un šis paštēls – vīrietis ar pātagu, tas ir Merķelis pats. Viņš tā sevi redz.

Izstādē var arī lasīt, kā citi reaģējuši uz Merķeļa kritiku, kā raksturojuši viņa rakstīšanas manieri: lūk, daži piemēri – latviešu Dons Kihots, kas cīnās ar zobenu par savas tēvzemes labklājību, latviešu Horācijs, literārs spoks, Malēnietis – Merkera kungs, Garlībs Merk’bēdulis, Doktors Žults kungs, Sivēns, Pusliterāts utml. Visdzēlīgākos nopēlumus izpelnījies viņa raksturs.

"Man tas ir delikāts jautājums, jo man Merķelis kā cilvēks absolūti nepatīk. Viņš ir bijis ārkārtīgi egoistisks, ārkārtīgi paštaisns, ļoti agresīvs kā kritiķis, kā publicists, nepamatoti agresīvs, nežēlīgs pat. Viņš ir operējis ar informāciju, kas ir ļoti fragmentāra, daļēja, nepilnīga.

Īstenībā Merķeli kā publicistu un cilvēku varētu nosaukt par tagad modernā termina "fake news" stratēģijas piekopēju," vērtē Taimiņa.

"Viņš ir propagandists, aģitators, politiķis, agresors pret cilvēkiem un saviem līdzbiedriem viņš ir vienlaicīgi ļoti, ļoti negants. Viņam ir ļoti daudz naidnieku, viņam ir pāris draugu dzīves garumā bijis, bet viņš ir bijis labs ģimenes tēvs. Ļoti sarežģīta personība."

Izstāde atklāj Merķeļa literārās un sabiedriskās darbības daudzveidību, kā arī viņa pretrunu pilno un sarežģīto personību. Izstāde sākas ar Merķeli un aptver laikmetu, kurā Merķelis dzīvoja no 18.gs. beigām līdz pat 19.gs. vidum.

Šajās dienās, no 27. līdz 29. novembrim, arī risinās arī starptautiskā zinātniskā konference "Garlībam Merķelim - 250”. Bet izstāde "Sapere aude! Uzdrīksties zināt. Garlībam Merķelim 250” būs aplūkojama līdz nākamā gada 21. jūnijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti