Kultūras ziņas

Meža meitas izstāde galerijā “Istaba”

Kultūras ziņas

Īpašā pērļotāja Ērika Skrina

Ābece latvisko tradīciju garā

Iznākusi ābece latvisko tradīciju garā

“Kustība par latvisku kultūru izglītībā” izdevusi mācību līdzekļus pirmskolas vecuma bērniem - ābeci, darba burtnīcu un īsfilmu izlasi. Tagad bērniem un viņu vecākiem pieejams jaunākais organizācijas veikums – mācību materiāli piecgadniekiem „Latviešu ābece”, „Darba lapas”, kā arī „Pasaku un dziesmu pūralāde”.

Ikviens no mums par savu pirmo grāmatu var noteikti dēvēt ābeci. Un ši ābece ir īpaša ar savu metodiku un mācību līdzekļiem, kas latviešu tradicionālo kultūru mūsdienu bērniem atspoguļo tik ļoti saprotamā, vieglā un galvenais latviskā saturā.

Šajā abecē valodas apguvē tiek izmantota latviešu tautas pasaku, tautasdziesmu, sakāmvārdu un mīklu lasīšana un klausīšanās, arī dziedāšana un vārdu izrunāšana. Īpašs jaunums ir “Darba lapas” ar uzdevumiem par burtu un senlatviešu zīmju rakstīšanu.

Interesi par mācību materiālu izmantošanu skolas programmā ir izrādījušas ne tikai pašmāju izglītības iestādes, bet arī ārzemēs dzīvojošās latviešu kopienas, kuras vēlas saglabāt bērnos tradicionālās kultūras piederību.

Šobrīd notiek darbs arī pie sešgadnieku ābeces un programmas, kura tiek ieviesta vairākās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs, piemēram, Ikšķiles Brīvajā skolā, Siguldas novada Jaunrades centrā un pirmsskolā „Kastanītis”, Jaunalūksnes pirmsskolā „Pūcīte”, Druvienas pamatskolā un citviet.

“Man, protams, ir svarīgi saglabāt un vispār zināt par to, ka ir arī latviešu kultūra un, lai bērni par to vairāk zinātu, jo, iespējams, ka es pat šo to vairs neatceros no savas bērnības, bet tas ir ļoti jauki, ka ir tāda grāmata,” saka Kristofera mamma Laura.

Kustības vadītāja Solvita Lodiņa domā, ka vairumam mūsdienu skolas vecuma bērniem ir pliekans un sauss valodas krājums. Daudzi skolnieki leksikā lieto maz īpašības vārdu, un tas neļauj viņiem izteikties un noformulēt domu. Šī mācību literatūra ir veidota tā, lai mācītu bērnu ieklausīties valodā, izjust viņu un pārdzīvot. Pārdzīvojot līdzi pasaku varoņiem, arī bērna valoda kļūst bagātāka.

“Es uzskatu, ka bērnam jau ir šī simboliskā domāšana, problēma ir tā, ka sabiedrība ir pazaudējusi to simbolisko domāšanu,” skaidro Solvita Lodiņa. „Pieaugušie ir pazaudējuši un, līdz ar to viņi nespēj noorganizēt daudzveidīgu, interesantu  mācību procesu bērniem un tas, kas ir no dabas instinktīvi ielikts bērnos, ļoti ātri tiek aizvērts.”

Tradicionāli latvisko mācību materiālu prezentācijā piedalījās arī senču vērtībām tuvā, Latvijā pazīstamā Vītolu ģimene. 

Saistītie raksti
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti