Profesoram, arheologam un grāmatas autoram Jurim Urtānam ideja par grāmatas veidošanu radās neapzināti. Pamazām veicot pētījumus, izburoties cauri dažādiem notikumiem un projektiem, veidojās apskats par 86 jauniem Latvijas pilskalniem.
Pagājušā gadsimta 30. gados arheologi uzskatīja, ka lielākā daļa no Latvijas teritorijā esošajiem dabā apslēptajiem un neizzinātajiem pilskalniem ir atrasti. Tomēr, kā secina profesors, tā nebūt nebija taisnība. Vien pēdējo četru gadu atklājumi sastāda lielāko daļu no pilskalniem, kas atrasti kopš 90. gadiem. "Mēs atklājām, jaunu priekškaru noņēmām, ieraudzījām to, ko neviens nezināja iepriekš. Tā ir rinda ar cilvēkiem, kas palīdzēja to darīt. Ne es pats tik daudz, jo es jau gribēju teikt un saku, ka kolektīvā ir cilvēki 50, kas ir piedalījušies aktīvāk, mazāk aktīvi. Tie ir puiši, jā, galvenokārt puiši, meitenes mazāk. Galvenokārt puiši, kas ir sēdējuši pie datora ekrāniem, ieraudzījuši, devuši ziņu. Nu tad mēs ieraugām, ka mums tās lietas ir jāpārbauda un jābrauc. Un likumsakarīgi, ka tās vietas nav vienkārši pieejamas vietas. [..] Jebkam, ko tu reizi datorā, tas nenozīmē, ka tu viņam vienkārši vari pieiet."
Ekspedīcijas nebūt nav tās vienkāršākās. Urtāns norāda, ka bieži vien pilskalni ir krūmu un mežacūku arumu ieskauti, tādēļ ceļš līdz tiem ir īpaši grūts. Tomēr kā vienu no grāmatas ieguvumiem viņš atzīst tūrisma iespējas.
"Mežonīgais tūrisms attīstās aizvien vairāk cilvēkiem. Protams, ir cilvēki, kuriem patīk ļoti liels komforts, cilvēki, kuriem patīk mazāks komforts, un cilvēki, kuriem komforts nepatīk. Pilskalnu meklēšana, uziešana lielā mērā ir nekomforts. Bet, ja tu viņu atrodi, uzej, tad tas ir ļoti interesanti ne tikai man, bet tiem cilvēkiem, kuri iet vēlāk," gandarīts ir profesors. Turklāt daļa pilskalnu šobrīd ir pieejami digitālajā kartē. Gadījumā, ja tuvumā nav pieejama grāmata, daļu no atradumiem var atrast tur.
Tomēr līdz ar ieguvumiem un jaunām iespējām, kas rodas tehnoloģisko atklājumu iespaidā, piemēram, ar LIDAR tehnoloģiju, kas ļauj daudz vienkāršāk šīs vietas izpētīt, ir arī problēmas, kuras vēl risināmas. Piemēram, viens no Urtāna mērķiem vairāk ir izpētīt Baltkrievijas pierobežā esošos pilskalnus. Tur pētniecību apgrūtina pierobežas zonas drošības pasākumi. Tāpat vēl ir citi plāni, stāsta Urtāns: "Jautājums vēl ir par marķēšanu, par pilskalnu atzīmēšanu dabā. Digitāli mēs to protam, papīros, rakstos un grāmatās protam, bet, vai tas ir atzīmēts uz vietas un vai arī vajag atzīmēt – vēl viens jautājums. Nu, kā jau parasti, vienu jautājumu uzdodot, nāk nākošie jautājumi."
