Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte Jana Jākobsone sarakstījusi vairākas nodaļas grāmatai. Stāstot par šo vērtīgo izdevumu viņa uzsver, ka tas ir nopietns zinātnisks pētījums:
”Zinātnisks pētījums nozīmē, ka jebkurš fakts šajā grāmatā, pieminētais vai publicētais attēls, ir pamatots ar oriģinālu avotu, piemēram, arhīva dokumenti, Latvijas, Austrijas un citi arhīvi izpētīti dažādās jomās. Šis izdevums ir tapis ar mērķi apzināt Kuldīgas pilsētbūvniecības un arhitektūras veidošanos, attīstības posmus un arī mūsdienu situāciju šajā jomā.”
Grāmatas zinātniskais redaktors, profesors Jānis Krastiņš uzsvēris, ka šis ir viens no nopietnākajiem pētījumiem, kas tapis kādai no Latvijas mazpilsētām. Pētījums ietver laiku jau no pašiem Kuldīgas pirmsākumiem, par ko vēsta arheoloģiskie izrakumi. Jana Jākobsone piemin visu iesaistīto ekspertu lielo ieguldījumu grāmatas „Kuldīga. Arhitektūra un pilsētbūvniecība” tapšanā, jo grāmatas nodaļas ir ļoti apjomīgas.
Grāmata ir bilingvāla - latviešu un angļu valodā. Tai ir bagātīgs ilustratīvais materiāls. Attēli ir pietiekami lieli, lai varētu izpētīt vēsturiskās kartes, shēmas un zīmējumus.
Grāmata vienlaikus precizē arī dažādus mītus par Kuldīgu, gan par muzeju, gan bendes namiņu, kas izrādās nu nekādi nevar būt bendes namiņš. Šī grāmata nebūs vienīgā, atklāj Jana Jākobsone:
”To var saukt par grāmatu, pētījumu ciklu. Mēs gribas Kuldīgā zinātniski pētīt un pamatot trīs lietas – pilsētbūvniecību un arhitektūru, dabu un nemateriālo mantojumu. Šis komplekss būtu kā pamatojums mūsu unikālajai vērtībai UNESCO pasaules mantojuma kontekstā.”
Kā zināms, Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma priekšsarakstā. Aptuveni 600 lapaspušu ietilpīgā grāmata ir pirmais izdevums, kas veltīts Kuldīgas izzināšanai. Sācies jau darbs pie otrā pētījuma par dabu. Grāmatas izdošanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds. Kuldīgas novada dome piesaistījusi arī privātos ziedotājus.
*
Grāmatas tapšanā piedalījušies eksperti - Jānis Krastiņš, Dr. habil. arch., Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis (1994; LZA Lielā medaļa 1998), Rīgas Tehniskās universitātes profesors;
Jana Jākobsone Dr. arch., Kuldīgas novada pašvaldības Būvniecības nodaļas vadītāja un pilsētas arhitekte;
Jānis Asaris Mg. hist., Latvijas Arheologu biedrības biedrs (1994), Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs (kopš 2009); Mārtiņš Lūsēns Mg. hist., arheologs, Latvijas Arheologu biedrības biedrs (2009);
Andris Biedriņš vēsturnieks. Specializējies industriālā mantojuma izpētes vēsturē. Strādājis Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (1976–2006) un dibinājis Latvijas Industriālā mantojuma fondu (1992). Pārstāv Latviju Starptautiskajā Industriālā mantojuma aizsardzības komitejā (TICCIH);
Jānis Zilgalvis Dr. arch., Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2012), Rīgas Tehniskās universitātes docents, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Arhitektūras daļas vadītājs;
Ilmārs Dirveiks Dr. arch., Rīgas Tehniskās universitātes praktiskais docents, izpētes un projektēšanas biroja „Arhitektoniskā izpētes grupa“ arhitekts un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ekspertu padomes loceklis;
Agate Eniņa Mg. arch, arhitekte arhitektu birojā „Mark arhitekti“ (2012), Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes doktorante (2010);
Daina Antoniška Mg. art., ilggadēja Kuldīgas novada muzeja pētnieciskā darba speciāliste (1980), galvenā krājuma glabātāja (2002);
Ojārs Spārītis Dr. habil. art., Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) īstenais loceklis (2004, LZA prezidents kopš 2012), Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Rīgas domes Pieminekļu padomes ilggadējs vadītājs;
Inga Bērziņa Mg. geogr. Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja (ievēlēta 2007) un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja (ievēlēta 2009 un 2013), kā arī Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja (ievēlēta 2013) un Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekle (2013).
