Valodnieks, tulkotājs un dzejnieks Valts Ernštreits intervijā LTV raidījumam „Rīta Panorāma” skaidro, ka šādas vārdnīcas parasti top gadus 20-40 vai labākajā gadījumā desmit gadus. Taču šis projekta tapa nedaudz vairāk kā divus gadus, ko Ernštreits dēvē par ārkārtīgi īsu laiku. Papildus laika resursiem vārdnīcas tapšanai bija nepieciešama arī cieša koordinācija un valodu pratēji, kas spēj to paveikt.
Šis ir starpvalstu projekts, kurā bija iesaistītas divas institūcijas: Latviešu valodas aģentūra un Igauņu valodas institūts. Katra no iesaistītajām pusēm veidoja vārdnīcu no savas uz otru valodu, lai palīdzētu mācīties valodu. „Tad mēs katrs strādājām pēc savas labākās saprašanas. Mums bija saprašana, ka vajag tā pavisam kārtīgi izdarīt, kā Latvijā ir pieņemts,” saka Ernštreits, skaidrojot, kāpēc vizuāli latviešu-igauņu vārdnīca ir biezāka nekā igauņu-latviešu.
Valodnieks gan atzina, ka Latvijā diezgan maz cilvēku apgūst igauņu valodu, un viens no iemesliem tam varētu būt mācību līdzekļu, arī vārdnīcas trūkums. „It kā mēs esam divas tuvākās kaimiņvalstis visādā ziņā, bet nav pietiekama tā asinsrite,” viņš saka. Vēl sliktāka situācija ar kaimiņvalsts valodas zināšanām ir Igaunijā.
Vārdnīca ir pieejama ne tikai drukātajā formātā, bet arī interneta versijā, kas ir vēl pilnīgāka. Tāpat uz tīmekļa vārdnīcu tapušas aplikācijas, kurām vēl notiek sertifikācija.