Kultūršoks

Kultūršoks: „ANO migrācijas deklarācija – atbalstīt vai noraidīt?”

Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai VNĪ apmānījuši Rakstniecības un mūzikas muzeju?»

Kultūršoks: «Vai VNĪ apmānījuši Rakstniecības un mūzikas muzeju?»

Izlīgums ar būvniekiem strīdā par Rakstniecības muzeja ēku – noslēguma fāzē

“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno panākt mierizlīgumu strīdā ar būvniekiem par papildu maksājumiem par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas rekonstrukciju, bet muzeja pārcelšanu uz telpām Mārstaļu ielā neatcels. Savukārt par muzeja pašreizējās ēkas Pils ielā 2 likteni pagaidām konkrētu plānu nav, piektdien, 14. decembrī, vēstīja LTV raidījums “Kultūršoks”.

ĪSUMĀ: 

  • VNĪ apliecina – sarunas par izlīgumu ar būvniekiem ir noslēguma fāzē.
  • Pašlaik vēl precizē detaļas, izlīgums jāakceptē valdībai.
  • Būvnieki tiesa prasījuši papildu 425 000 eiro par Rakstniecības muzeja ēkas rekonstrukciju.
  • Izlīgumā runā par 270 000 eiro apmaksu.
  • Tikmēr muzeju plāno pārcelt uz citām telpām Mārstaļu ielā
  • Muzeja pašreizējo ēku plānots iekonservēt, par tālāko likteni vēl plānu nav.

Pirms divām nedēļām raidījums “Kultūršoks” saņēma anonīmu ziņu, ka vēl pašreizējās valdības laikā plānots panākt mierizlīgumu un izbeigt tiesvedību “Valsts nekustamo īpašumu” strīdā ar būvnieku par Rakstniecības un mūzikas muzeja ēku Pils laukumā 2.

VNĪ: Tiesvedība būtu ilga un dārga

 VNĪ raidījumam apliecināja, ka, izvērtējot izredzes tiesvedībā, secināts, ka šī ir sarežģīta tiesvedība un tās iznākums ir grūti prognozējams, tā var būt ilgstoša un dārga. Tāpēc jau zināmu laiku notiek pārrunas par iespējama izlīguma noslēgšanu un tā nosacījumiem, atzina VNĪ. Sarunas ierosinātas jūnijā.

Vienlaikus jūnija sākumā VNĪ piedāvāja Rakstniecības un mūzikas muzejam citas telpas - ēku Mārstaļu ielā 6, kur muzejs cer ievākties līdz 2021. gadam.

“Šajā strīdā starp būvnieku un pasūtītāju muzejs dīkstāvē bija lielākais cietējs, un mums bija svarīgi piedāvāt muzejam risinājumu, lai šī dīkstāve beidzas un turpinās muzeja dzīves cikls,” skaidroja VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre.

Pēc ilgstošām diskusijām muzejs piekrita, un oktobrī valdība šo lēmumu atbalstīja.

Tikmēr izlīguma sarunas ir nonākušas noslēguma fāzē, taču galīgie lēmumi par tā parakstīšanu vēl nav pieņemti.

Būvnieks, pilnsabiedrība “PMK un BBA”, pirms teju diviem gadiem tiesā vērsās pret VNĪ ar prasību par 425 000 eiro, jo, atklājot iepriekš neparedzētus darbus, būvnieks prasīja papildu samaksu, bet VNĪ līgumu lauza, uzskatot, ka prasība nav pamatota. 

Neiekļaujoties Rakstniecības muzeja ēkas rekonstrukcijas projektam atvēlētajā termiņā, nācās atmaksāt Norvēģijas valsts piešķirto finansējumu – 4 miljonus eiro.

Tagad puses ir gatavas strīdu izbeigt par 270 000 eiro.

Pagaidām gan lēmums par izlīgumu valdībā vēl nav izskatīts.

Janvāre skaidroja, ka valdības akcepts nepieciešams, jo projekts īstenots par valsts dotācijām.   

Viņa arī norādīja, ka brīdī, kad muzejam piedāvātas citas telpas, VNĪ vēl nezināja, cik ilgi var turpināties tiesvedība, tāpēc strādāts paralēli pie risinājumiem.  

Muzejs pārcelsies uz jaunajām telpām 

Mārstaļu ielas nama rekonstrukcijai “Valsts nekustamie īpašumi” no saviem resursiem atraduši nepieciešamo summu, aptuveni 4 miljonus eiro, un tā ir līdzvērtīga pazaudētajam norvēģu finansējumam, un ar to vajadzētu pietikt ēkas rekonstrukcijai, pielāgošanai muzeja vajadzībām un ekspozīcijas ierīkošanai. Savukārt jau pērn VNĪ izsludinātajos iepirkumos par darbu pabeigšanu Pils laukumā citu būvnieku mazākās aplēstās summas bija seši septiņi miljoni eiro.

Janvāre norādīja, ka Mārstaļu ielas 6 ēkas pielāgošana muzeja vajadzībām izmaksās aptuveni 4 miljonus eiro, savukārt Pils laukuma 2 ēkas darbu pabeigšanai būtu nepieciešami 7 miljoni eiro. Turklāt Mārstaļu ielā muzeja ekspluatācijas izmaksas būšot būtiski zemākas.

Domnīcas „Creative Museum” vadītāja Ineta Zelča-Sīmansone gan raidījumam pauda, ka, viņasprāt, gadījums, kad muzeju pierunā atteikties no savām stratēģiskajām telpām par labu lētākam, mazākam, ne tik ambiciozam projektam, ir apšaubāma menedžmenta pazīme.

Viņasprāt, bīstamākais ir tas, ka nevar paļauties uz to, ka “Valsts nekustamie īpašumi”, kuru pārvaldībā ir liela daļa valsts kultūras mantojuma nekustamo īpašumu, ieteiks pareizāko risinājumu. 

Tagad Pils laukuma ēku paredzēts iekonservēt, jo valstij nav naudas darbus tajā turpināt. Taču cenas būvniecības nozarē atkal aug, un pēc gadiem, kad līdzekļi atradīsies, ēkas rekonstrukcija izmaksās vēl dārgāk.

“Valsts nekustamie īpašumi” apgalvo, ka konkrēta plāna, kā izmantot Pils laukuma māju, viņiem nav. Ēka ir Finanšu ministrijas īpašumā, un “attiecīgi tai tiks dota dzīvība valsts vai sabiedrības funkciju nodrošināšanai”, piebilda Janvāre.

Tikmēr kultūras ministre Dace Melbārde atzina - ja tagad tiesvedība par Pils laukuma māju tiek izbeigta, ir teorētiska iespēja muzejam tajā atgriezties, “bet jāapzinās visi trūkumi, kas šim scenārijam pastāv”, un atgriezties pie sākotnējā projekta, kurā vēl ir daudz nezināmā, nebūtu pareizi.  

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš atzina, ka ministrijai diemžēl nav līdzekļu, lai pabeigtu darbus Pils ielā.  

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti