Savas 800 gadus ilgās pastāvēšanas laikā Cēsu pils nozīme mainījusies tikpat ievērojami, cik ārējais veidols. Tā piedzīvojusi gan slavas mirdzumu un bijību, gan postu un aizmirstību. Tā savā grāmatā raksta cēsnieks Gundars Kalniņš. Ilgus gadus pētot un analizējot pils vēsturi, viņš uzgājis daudzus līdz šim neatklātus faktus.
“Visa grāmata pēc būtības ir tāds manis paša interesantu lietu uzzināšanas process, ar kuru man ļoti gribējās dalīties ar ikvienu citu. Ar ikvienu citu, kuram, manuprāt, arī būtu svarīgi uzzināt. Tāpēc ir ļoti patīkami, ka tu esi kaut ko pats priekš sevis atklājis un tev ir iespēja to populārā formātā nodot arī citiem lasītājiem, tas tiešām ir liels gandarījums,” atzīst Kalniņš
Grāmatu papildina arī mākslinieku rekonstrukciju zīmējumi un fotogrāfijas. Mākslinieks dizainers Raivo Jutāns stāsta par iespaidiem:
“Man vajadzēja zīmēt remteri – ēdamzāli. Es sapratu, cik tomēr tās pilis bija greznas. Viņas nebija tā vienkārši. Viņas bija ar apmetumu, ar sienas gleznojumiem, ar kamīnu, ar apkarināmām grīdām.
Taču, lai Cēsu pili saglabātu ne vien grāmatas formātā, bet to būtu iespējams aplūkot arī dzīvē, jau tuvāko gadu laikā plānota Rietuma torņa rekonstrukcija.
“Šis Rietumu tornis ir, kurā pilī šobrīd tiek laisti apmeklētāji, jo pārējie – Dienvidu tornis un Ziemeļu tornis ir pārāk bīstamā situācijā, un arī Rietumu tornī nepieciešami saglabāšanas darbi, lai būtu drošība un lai tornis saglabātos tādā paskatā, kā ir, jo Rietumu torņa jumts ir likts tieši pirms 100 gadiem un konstrukcijas ir novecojušas,” klāsta Cēsu viduslaiku pils saglabāšanas projekta koordinatore Ilona Asare.
Uzlabojumi būtu nepieciešami arī pārējiem diviem torņiem, taču tam finansējuma pagaidām nav. Pils uzturētāji cer, ka nākotnē arī šo torņu rekonstrukcijai tomēr izdosies piesaistīt finašnu līdzekļus.
