Dziesmas vienlaikus publicētas gan oriģinālā, gan ar angļu tulkojumiem un dažas arī ar melodijām. Sējumā ir sešas nodaļas, kur analizēta dziesmu uzbūve, kas veido teiksmainus vēstījumus, piemēram, par precinieku, kas dodas sievas lūkoties. Pētniece norāda – tas nav stāsts par ziņģēm.
“Tas nav “Pidriķis staigā baltās biksēs Paradīzes dārziņā”, vai varbūt viena no mana pirmā repertuāra dziesmām, kad mana vecāmāte bija šausmās, kad es viņai lepni nodziedāju, ko es biju iemācījusies - “Skroders sēž uz aku, lāpa savu fraku. Smukā meitiņa garām iet, grib tam ūdeni virsū liet!” Man viņa likās šausmīgi atjautīga. Vecāmāte bija dziļi satriekta un es vēl brīnījos – kas tai dziesmai vainas? Man viņa likās gluži laba! Nu – tādu dziesmu te nav,” saka Vaira Vīķe-Freiberga.
Mērķis bijis parādīt, ka bez tautas dzejas izpratnes nav iespējams izprast arī mutvārdu daiļrades dziļāko būtību.
