"Apgāds Zvaigzne ABC" saskāries ar gadījumu, kad nelegāli izplatīta e-grāmata, "WhatsApp" vidē pārsūtot pirātiski izplatīta Paulas Freimanes recepšu grāmata „Zelta sastāvdaļa”. Autore pārkāpumu konstatējusi pati, nekavējoties ziņojusi izdevējam un lūgusi grāmatu no e-vides izņemt. Nav zināms, cik eksemplāri ir izplatīti un vai par grāmatu sūtītāji prasījuši kādu samaksu. Šobrīd notiek izmeklēšana par konkrēto gadījumu.
"Mums ir zināmi cilvēku vārdi un uzvārdi. Mums arī ir pamatotas aizdomas, ka šie vārdi ir īsti un attiecīgi personas var identificēt. Tālāk jau darbs ir tiesībaizsardzības iestādēm, jo viņi var savākt vairāk informāciju, nekā to var izdarīt fiziska vai juridiska persona. Pirmkārt, jāiedala ir atbildības veidi. Ir gan administratīvā, gan kriminālatbildība. Kriminālsoda gadījumā mēs varam runāt par brīvības atņemšanu līdz pat sešiem gadiem. Administratīvā soda gadījumā tas ir naudas sods," stāsta advokāts Ivo Klotiņš.
Fiziskai personai naudas sods var sasniegt 700 eiro, juridiskai – 7100 eiro. Visbiežāk šādos gadījumos nelikumības pamana paši autori.
"Apgāda Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka stāsta, ka šādi gadījumi ierobežo legālu grāmatu izplatību, jo kāpēc gan pirkt to, ko var dabūt par velti. Tas neļauj attīstīties elektronisko grāmatu tirgum Latvijā, jo daudzas nav pieejamas tādā versijā. Turklāt jau vairākus gadus eksistē vietne "egramatas.com", kas pirātiski izplata gan latviešu, gan ārzemju autoru darbus.
"Tieši pirātisma dēļ arī grāmatu abonēšanas pakalpojums nav Latvijā iedzīvojies un ir bankrotējis. Kāpēc lai es maksātu par abonementu, ja ir brīvi pieejama milzīga vietne, kura gadiem pastāv un ir pieejama bez jebkādas abonēšanas. Tas ir no starptautisko un citu tiesību viedokļa pilnīgs absurds. Arī visi tie pirātu manifesti, kas ir lasāmi "egramatas.com", ne ar ko nav pamatoti," norāda Kilbloka.
Vietnē tiešām pieejams viss. No Čārlza Dikensa līdz Lato Lapsam, par kura „melno PR” var izlasīt apjomīgu rakstu vietnes titullapā. Un dažādās sadaļās pieejami raksti par to, ka izdevējiem grāmatu zagšana, visticamāk, nerada nekādus zaudējumus un autoru garadarbiem būtu jābūt par velti. Respektīvi, savus noziegumus vietnes īpašnieki neslēpj. Policija jau septiņus gadus nespēj atrast šos īpašniekus.
"Principā tā ir organizēta noziedzība. Daudzi varbūt domā, ka viņi kaut kam legālam sniedz šo pakalpojumu, ieskenējot grāmatu un nosūtot. Latvijas policija acīmredzami nespēj Latvijā dažus cilvēkus atrast, kas ir visu laiku visiem acu priekšā. Šis izskatās ļoti labi finansēts projekts. Un klaji demonstrēts, ka grāmatas mēs ņemam un tas ir visas tautas kopīgs īpašums no tā brīža, kad grāmata tika publicēta," turpina Kilbloka.
Turklāt ir skaidri zināms, ka šīs vietnes darbību nodrošina no Latvijas, nevis kādas citas valsts. Līdz ar to teorētiski īpašniekus atrast varētu būt daudz vieglāk. Tomēr tiesībsargājošo iestāžu attieksme satrauc apgāda vadītāju.
Pirātisma dēļ autori un izdevniecība nesaņem atbilstoša apmēra atlīdzību. Šādas situācijas bijušas arī apgādam "Jānis Roze". Vadītāja Renāte Punka atzīst, ka tiesiskā prakse šādos gadījumos ir fragmentāra.
"Mūsu tiesu iestādēm trūkst pieredzes un resursu, lai varētu sekmīgi cīnīties ar šādiem gadījumiem. Un kopumā man jāsaka, ka sabiedrības izglītotības līmenis par to, kas ir autortiesības, kāpēc tās nepieciešamas un ko tās dod, [ir zems]. Un ka tās ir normālas demokrātiskas sabiedrības normāla dzīves sastāvdaļa, nevis kaut kādi mākslīgi radīti ierobežojumi informācijas apritē. Tā sapratne diemžēl sabiedrībā nav tik liela, kā varētu vēlēties," uzskata Punka.
Apgādā "Jānis Roze" ar to cīnās, ievietojot grāmatās paziņojumus par to, ka nedrīkst to pavairot. Arī šīs izdevniecības vadītāja atzīst, ka pirātisma dēļ elektronisko grāmatu tirgus tik lēni attīstās. Turklāt gan e-grāmatas sagatavošana, gan uzturēšana maksā naudu. Savukārt izdevniecības „Pētergailis” vadītāja Inguna Cepīte stāsta, ka mazām izdevniecībām nav resursu, lai regulāri sekotu līdzi savām grāmatām. Viņa atzīst, ka šādas situācijas bijušas arī „Pētergailim”.
"Tieši mūsu apgāds un citi mazie apgādi pēdējo divu gadu laikā nav iesaistījuši policiju. Bet es zinu, ka ir bijuši no atsevišķiem apgādiem iesniegumi. Bet nu tas nav tāds visvienkāršāk atklājamais pārkāpums. Un, cik es zinu, ir pieprasīta milzīga zaudējumu summa, par ko mums ir jāpārliecina. Arī šī, protams, ir problēma," skaidro Cepīte.
Inguna Cepīte uzskata, ka pilnībā pirātismu izskaust nav iespējams. Tomēr būtu labi, ja tiktu izveidots vienots reģistrs, kurā varētu uzskaitīt konkrētas personas un portālus, kas ar to nodarbojas. Tas situāciju pamatīgi atvieglotu.
