Kandidātus var pieteikt valsts un pašvaldību institūcijas, nozares nevalstiskās organizācijas un Nacionālā kultūras padome, kas arī lemj par balvu sadalījumu.
Žūrijas darbs šogad bijis īpaši saspringts, jo Kultūras ministrijas aicinājumam izvirzīt pretendentus atsaucies rekordliels pieteicēju skaits. Trīs balvas ieguvējus tā izvēlējusies no 24 pretendentiem. To vārdi gan kļūs zināmi tikai trešdien īpašā ceremonijā, ko ik gadu rīko kāda no kultūras augstskolām – šogad “namamāte” būs Mūzikas akadēmija.
Zināms, ka pretendenti šogad pārstāv tādas nozares kā vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, kino, kultūras mantojums, mūzika, literatūra un grāmatniecība. Kultūras izcilības balvas izveidi savulaik rosināja diskusijas par Latvijas filmu panākumiem Berlīnes kinofestivālā, kam atšķirībā, piemēram, no sportistu panākumiem, nepienācās oficiāla valsts atzinība. Kopš 2014. gada šo balvu ir saņēmuši 12 mākslinieki un institūcijas, to vidū Alvis Hermanis, “Kremerata Baltica”, Iveta Apkalna, Andris Nelsons, Žaņa Lipkes memoriāls.
