Kultūršoks

Kultūršoks: «Muzeju krātuve gandrīz gatava»

Kultūršoks

Kultūršoks: «Promocijas darbi tikai angļu valodā?»

Kultūršoks: «Kā ar īstermiņa plānošanu neiznīcināt kultūras medijus?»

Īstermiņa finansējums un ilgtermiņa krīze. Kultūras mediji uzsāk vienotu cīņu

Gada beigās eksistenci bija nolēmis beigt žurnāls “Mūzikas Saule”, oktobrī līdzekļus pastāvēšanai vāca “Rīgas Laiks”, bet vēl aizvien neziņā par nākotni ir portāls Kroders.lv. Šobrīd top Kultūras ministrijai adresēta kultūras mediju vēstule, lai rastu risinājumu sen milzušai problēmai un lai kultūras periodika neiznīktu pavisam. Līdzīgi krīzes brīži notiek katru gadu, taču, kā norāda Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) asociētā profesore, mediju eksperte Anda Rožukalne – šobrīd novērojama daudz nopietnāka krīze, “kas liktu izmainīt pašu pieeju, kā tiek finansēti kultūras mediji.”

Raidījumam “Kultūršoks” zināms, ka pie kolektīvās vēstules Kultūras ministrijai par kritisko situāciju kultūras medijos strādā ap 10 izdevumu, to vidū “Latvijas Arhitektūra”, “Kinoraksti”, “Kultūrzīmes”, “Konteksts”, “Mūzikas Saule”, Kroders.lv un citi. Vēstules iniciatore – literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla “Domuzīme” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa.

ĪSUMĀ:

 Kopīgā vēstulē piedāvās jaunu finansējuma modeli

“”Domuzīmei” decembrī – pieci gadi, un man šķiet, ka pieci gadi ir pietiekami ilgs laiks, lai būtu skaidrs, ko mēs spējam, un arī mums faktiski ir ļoti liela dilemma – vai turpināt to kā hobiju, kurš tiek nedaudz apmaksāts no valsts, vai neturpināt,” stāsta Rudīte Kalpiņa.

Viņa atklāj, ka žurnālam “Domuzīme” šobrīd piešķirtais finansējums vienam gadam ir 36 tūkstoši eiro. Ar to jānosedz visas izmaksas, ieskaitot tipogrāfiju un papīru. Turklāt summa nav mainījusies jau gadiem. Patiesībā kopš 2015. gada tā pat par vienu tūkstoti sarukusi. Kā norāda Kalpiņa – ar šādu finansējumu nepietiekot.

Tādēļ tiek izstrādāta kolektīvā vēstule Kultūras ministrijai, kurā piedāvāts jauns kultūras mediju finansējuma modelis. Autori uzskata, ka to iespējams ieviest jau tuvā nākotnē.

“Tas nav arī nekas tik sarežģīts – Kultūrkapitāla fonda ietvarā vai rīkoties līdzīgi kā Igaunijā, kur 12 kultūras izdevumus no 2012. gada pilnībā dotē Igaunijas valsts un šī ir atsevišķa struktūra pie Kultūras ministrijas,” skaidro Kalpiņa.

Žurnāla “Mūzikas Saule” galvenais redaktors Orests Silabriedis skaidro, ka vēstule ir mēģinājums pierādīt, ka “kultūras periodika ir nepieciešama valstij, kas uzskata sevi par civilizētu Rietumu pasaules valsti. Izklausās šausmīgi patētiski, bet bez šī slāņa mēs ļoti ātri pazudīsim.”

Anda Rožukalne uzsver, ka finansiālās grūtības kultūras medijiem ir regulāras un ilgstošas, kas skaidrojams ar to, ka reklāmdevējiem šie mediji nešķiet pietiekami saistoši, tāpēc grūti pastāvēt bez valsts vai citāda atbalsta. Viņa arī norāda, ka “arī daudzās citās valstīs kultūras medijiem ir bijušas dažādas atbalsta formas.”

Liela daļa mediju paļaujas uz VKKF finansējumu, kas pieļauj tikai īstermiņa plānošanu

Ilgstoši lielākajai daļai kultūras mediju vienīgais atbalsts izdevumu segšanai ir Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) regulārie projektu konkursi. Līdz ar to šo mediju eksistence pat lielā mērā atkarīga no konkursu iznākuma. Piemēram, žurnāls “Mūzikas Saule” pilnībā top par VKKF iegūtajiem līdzekļiem no konkursa uz konkursu, kuros turklāt jāsacenšas ar projektiem no visdažādākajām kultūras jomām.

Nedrošība, kas rodas, ja finansējumu iespējams plānot tikai īstermiņā, un nepieciešamība konkurēt ar citu jomu projektiem nerada pārliecību, ka valsts atpazītu kultūras mediju nozīmi.

“Lai cik nogurums būtu neprofesionāls termins, galu galā profesionālie resursi un arī garīgie izsīkst, jo esi starpstāvoklī, nezini, vai … šoreiz piešķiram, nākošreiz varbūt nepiešķirsim – tad tu esi, kaut ko dari, kaut ko nedari, tas, man liekas, – nav pareizi,” stāsta Orests Silabriedis.

“Mēs laikam gaidām signālu, ka arī valstij mēs esam vajadzīgi un finansējuma avots Kultūras ministrijā, kāds tas bija kādreiz, liekas loģisks, varam cīnīties kultūras mediji savā starpā, bet kāpēc, piemēra, žurnālam par mūziku ir jācīnās par finansējumu ar koncertiem?” 

Žurnāla “Rīgas Laiks” galvenais redaktors, režisors, filozofs Uldis Tīrons uzskata, ka kultūras žurnālu finansējumam jābūt nodalītam:

“Man šķiet, ka būtu ļoti pareizi, ja mērķtiecīgi kultūras žurnāliem tiktu paredzēti līdzekļi, kas attiecīgi tiktu sadalīti tam vai citam izdevumam, nevis kā pašreiz VKKF, kur žurnāli ir tikai viens no starpnozaru projektiem.”

Labdarības futbola spēlē vāc līdzekļus žurnāla "Rīgas Laiks" atbalstam

Kultūras mediju ilgstošo pusbada stāvokli un pastāvēšanas problemātiku salīdzinājumā ar kaimiņzemju pieredzi novembra numurā iztirzājis arī Latvijas Rakstnieku savienības laikraksts “Konteksts”. Raksta autors - literatūras kritiķis un rakstnieks Guntis Berelis raksta, ka “literārās periodikas nāve ir gluži dabiska un likumsakarīga Latvijas kultūrpolitikas ikdienas sastāvdaļa," uzskaitot gadu gaitā eksistences cīņu zaudējušos izdevumus. Viņš norāda, ka esošajos kultūrpolitikas apstākļos šo mediju pastāvēšana nav iespējama.

Problēma nav jauna. Kā skaidro Rudīte Kalpiņa: “90. gadu sākumā tika pieņemts lēmums par visu mediju palaišanu brīvajā tirgū. Bija izdevumi, kas turpināja cīnīties, bija, kas nogrima. Ja kāds aptvertu visu mediju daudzumu, kas 30 gados ir aizgājis nebūtībā, tas būtu diezgan garš saraksts.”

Viņas risinājums – vajadzīgs regulārs un sistemātisks finansējums, lai redakcijas spētu ilgtermiņā plānot savu darbu.

Pie eksistenciālā jautājuma “būt vai nebūt” nonākusi arī teātra nozares aktualitātēm veltītā vietne Kroders.lv, jo pēdējā VKKF konkursā finansiālais atbalsts atteikts. Pamatojums – “projekta paredzamais rezultāts nav pārliecinošs”.

Kā raidījumam rakstiski skaidro Kroders.lv galvenā redaktore, teātra kritiķe un zinātniece Ieva Rodiņa, kopš dibināšanas portāla vienīgais finansējuma avots ir Valsts kultūrkapitāla fonds. Atkarībā no šī finansējuma apjoma Kroders.lv redaktori strādā bez maksas vai par darbu saņem atalgojumu 60-180 eiro mēnesī un vienlaikus pilda gan korektora, gan redaktora, gan maketētāja funkcijas.

Ieva Rodiņa

Uz ziņu par atteikto finansējumu portālam asi reaģēja teātra kritiķe Zane Radzobe, kura sociālajā vietnē "Facebook" to nosauca par tuvredzīgu lēmumu, kas vājina Latvijas teātra kritiku un vidi kopumā.

Viņa raksta: “Teikt, ka Kroders.lv strādā slikti, ir, manuprāt, negodīgi. Kroders.lv ir tāds, kādi esam mēs; un ja grib to redzēt citādu, tad pirmām kārtām jāmainās teātriem un kritiķiem. Spoguli vainot pie attēla nav lietišķi.”

Pie šī ieraksta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pēc nepieciešamās summas noskaidrošanas pauda, ka atrasts veids, kā iegūt trūkstošos līdzekļus un ka kultūras ministrs gaidot teātra kritiķes zvanu. Ar šo izpelnoties VKKF ekspertes Gundegas Laiviņas bez atbildes palikušos jautājumus.

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš pauž, ka atbalsta pārrāvums mēdz motivēt pašu mediju “pārskatīt savu darbību, kvalitāti un saņemt noderīgo atgriezenisko saikni, paskatīties no malas uz to, kā strādā. Varbūt tiešām viss nav tik labi kā tādā ikdienas rutīnā šķiet.”

Kultūras mediju “izmiršana” nav jauna parādība

2016. gadā VKKF atteiktā finansējuma dēļ beidza pastāvēt laikraksts “Latvju Teksti”, kas tika izdots bēdīgi slavenā Latvijas Literatūras centra paspārnē. Arī tad no medijiem izskanēja tie paši pārmetumi, kas aktuāli vēl aizvien.

"Valstij nav mērķtiecīgas kultūrpolitikas ne literatūras, ne arī kādā citā nozarē. Finansējums vienmēr ir fragmentārs, neprognozējams, un jebkurš kultūras izdevums vai cita iniciatīva tagad var redzēt, cik trausli un nedroši ir pamati, uz kuriem mēs atrodamies,” 2016. gada 19. janvārī raidījumā “Kultūras ziņas” stāstīja dzejnieks “Latvju Rakstu” redaktors Kārlis Vērdiņš.

Arī Anda Rožukalne uzsver, ka kultūras mediju “izmiršana” nav jauna parādība:

“Daudzi ir aizmirsuši “Karogu”, kurš neuzvarēja kārtējā konkursā pēc finansējuma, vai žurnālu “Studija”, un tagad ir līdzīgi procesi, kuri gan parāda tos lielākos problēmjautājumus – nedrošību, īstermiņa atbalsts ir pieejams, bet uz atbalstu ir milzīga konkurence, bet mediju nevar attīstīt, ja nav tāda ilgtspējība, kur tu jau ieguldi kaut kādās noteiktās prasmēs un struktūrā.”

2017. gada nogalē iznāca pēdējais vizuālo mākslu žurnāls “Studija”, kas, atvadoties no lasītājiem, rakstīja: “Ko lasīs nākotnes cilvēki, kas gribēs saprast mūsu laika mākslu?” Patlaban tieši šajā jomā ir vislielākais izdevumu vakuums.

Lai turpinātu eksistenci, visu iespējamo dara žurnāla “Rīgas Laiks” veidotāji. Septembrī tiesa izbeidza izdevēja tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Oktobrī notika īpaša labdarības futbola spēle žurnāla atbalstam. Finansējumu žurnāls šogad ieguvis arī pirmajā un trešajā VKKF projektu konkursā. Pirmajā – 45 tūkstošus eiro, trešajā – 30 tūkstošus eiro.

 “Tas process vēl turpinās, nekādas stabilitātes nav un nekad “Rīgas Laikam” nav bijis, atskaitot īsu laika periodu, kad “Rīgas Laiks” izdeva arī “AirBaltic Flight Magazine”. Visā pārējā laikā “Rīgas Laiks” ir bijis sponsorēts izdevums. Tas ir privāts izdevums, kur lielākoties ir naudu ir likuši iekšā tie cilvēki, kam tas ir piederējis,” skaidro Uldis Tīrons.

Orests Silabriedis norāda – 2000. gadu sākumā Kultūras ministrijā notika kultūras periodikas konkurss.

“Tā sistēma bija pareizāka un arī veicināja šo kultūras izdevumu muguras iztaisnošanu. Kolēģis dara tā, tu dari tā, tad paskatīsimies, vai mēs varam sacensties, un tad – ja šajā sacensībā neizdodas izdzīvot, tad ok – paši vainīgi.”

Kultūras ministrija nodrošina daļēju finansējumu – tikai daudzpusīgiem medijiem

Tieši nišas medijiem, kas specializējas konkrētā kultūras nozarē, finansējuma piesaiste un ar to saistītās problēmas ir vislielākās.

2018. gada 23. janvārī Kultūras ministrija noslēdza līdzdarbības līgumus ar biedrību “Ascendum”, SIA “Izdevniecība Dienas Mediji”, AS “Latvijas Mediji” par daudzpusīgas kultūras atspoguļošanas iknedēļas drukātajos un/vai interneta kultūras medijos, piešķirot finansējumu šādiem izdevumiem:

“Diena” – KultūrasDiena un www.kulturasdiena.lv (28 452 eiro), “Latvijas Avīze” – "Kultūrzīmes" un www.la.lv (28 452 eiro), Satori.lv (14 216 eiro).

Kā norāda Kultūras ministrija, šie mediji:

  • Nodrošina visu kultūras nozaru notikumu atspoguļošanu;
  • Sasniedz salīdzinoši augstu mērķauditoriju (Rīgā un reģionos);
  • 15% no finansējuma drīkst izmantot medija administratīvo izmaksu segšanai.

2020. gada noslēgumā plānots izsludināt līdzīgu līdzdarbības līguma konkursu 2021.-2023. gadam. Kopējais finansējums – 71 126 EUR.

Uz nišas medijiem šis finansējums neattiecas.

Satori

Anita Bormane, "Latvijas Avīzes" kultūras nodaļas vadītāja, galvenā redaktora vietniece, izdevuma "Kultūrzīmes" redaktore, raidījumam raksta, ka “šobrīd ir ļoti būtiski pilnveidot valsts atbalsta mehānismus kvalitatīvai žurnālistikai, to pilnā mērā attiecinot arī uz kultūras periodiku. [..] Lai to saglabātu un attīstītos, minimāli ir nepieciešams saglabāt vismaz esošo triju gadu ciklu finansēšanā.

Kultūras ministrija: Jāmeklē risinājumi ilgtspējīgākam atbalstam

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājums Uldis Zariņš atzīst: “Tas, ka nišu medijiem un viņu attīstībai būtu vēlams ilgtspējīgs un paredzams [finansējums], - protams, tam nevar nepiekrist. Bet tas acīmredzot ir jādiskutē arī ar pašu nozari, kā redz šo attīstību, tai skaitā, kā redz attīstību digitālajā virzienā.”

Viņš norāda – kaut līdz šim izvērstu diskusiju par finansējuma iespējām nav bijis, noteikti pastāv vairāki varianti:

“Neviena sistēma nav iecirsta akmenī, ka nebūtu maināma. Un tagad es spekulēju – varbūt šos nišas medijus ir jēgpilnāk finansēt nevis no nozaru konkursiem, bet nepieciešama atsevišķa mērķprogramma VKKF kultūras medijiem.”

Protams, arī šādā variantā jārisina jautājumi – cik mediji katrā nozarē tiktu atbalstīti, kādā apmērā.

“Mēs strādājam pie kultūrpolitikas pamatnostādnēm nākamajam periodam 2021.-2027. gadam, un šī darba procesā mēs runājam ar visām nozarēm, tai skaitā esam plānojuši diskusiju ar nozares medijiem, apzinoties, ka atspoguļojums kultūras medijos un kultūrkritika ir ļoti būtiska sastāvdaļa kultūras dzīvē,” turpina Zariņš. “Un tad kopīgi jārunā un jāmeklē risinājumi ilgtspējīgākam atbalstam, kas noteikti būtu nepieciešams.”

Kam vajadzīgi kultūras mediji?

Neskatoties uz VKKF un Kultūras ministrijas atbalstu, šoruden piekto gadu pēc kārtas ziedojumu akciju medija darbībai organizēja interneta žurnāls “Satori”, pierādot, ka vismaz daļa sabiedrības ir ieinteresēta atbalstīt kultūras mediju pastāvēšanu.

Henriks Eliass Zēgners, interneta žurnāla “Satori.lv” galvenais redaktors, apraksta akcijas konceptu, kas uzsver ziedošanas normalizēšanu sabiedrībā:

“Mēs vispirms gribam runāt par ziedošanu kā par normālu lietu, ko darīt, kā pilsoniskā aktīvisma izpausmi, un šī upurēšana ir tamdēļ, lai mēs drusku distancētos no tās ziedošanas ierastās asociācijas, kas visbiežāk sabiedrībā notiek, kad ir kāda traģēdija vai nelaime, ka ziedošana ir seku novēršanai, bet šajā gadījumā upurēšana ir profilaktiska.”

Arī Anda Rožukalne izsakās par ziedojumiem kā finansējuma piesaistes veidu:

“Es īstenībā domāju, ka ziedojumu vākšana kā forma nav tas pats sliktākais, ja ir izmisuma stāvoklis, tad tā ir problēma, bet tas, ka sabiedrība iegulda, ir arvien izteiktāks arī citu mediju vidē, ka tu esi iesaistīts, tu esi ieinteresēts, lai būtu šis saturs, un tas dod lielāku piederības sajūtu arī tiem ziedotājiem un palīdz testēt, kas notiek sabiedrībā.”

2020. gada sākumā arī Kroders.lv plāno rīkot īpašu ziedošanas akciju, lūdzot portāla pastāvīgos autorus ziedot nevis naudu, bet gan autordarbus – teātrim veltītus rakstus, tādējādi apliecinot Kroders.lv kā elektroniskas teātra vietnes nozīmi Latvijas teātra nozarē, kā arī

vienlaikus pievēršot uzmanību katastrofāli zemajam kultūras nozares finansējuma līmenim un Latvijas kultūras mediju finansēšanas modeļa problēmām.

Uldis Tīrons uzsver, ka ar plašām ziedošanas kampaņām nav iespējams nodrošināt nepieciešamo finansējumu medija pastāvēšanai. Tomēr viņš norāda: “Taču kultūras izdevumi pastāv, pateicoties lielajiem ziedotājiem. Un lielo ziedotāju problēma pašreiz ir ļoti aktuāla dažādu iemeslu dēļ.”

 “Skaidrs, ka daudz labāk būtu skaidri nodalīti līdzekļi, ja būtu kritēriju saraksts, kas uz ko var pretendēt un kam jāatbilst. Ilgākā laikā, lai tas nebūtu viena budžeta gada ietvaros,” secina Anda Rožukalne. “Un, ja esi izpildījis nosacījumus, tad automātiski tiek turpināts atbalsts, nevis atkal jāiet un jādomā, vai projekts būs dzīvotspējīgs.”

Viņa arī norāda: “Protams, viens no variantiem ir daļu no kultūras un mākslas medijiem ielikt tajā, ko mēs zinām – sabiedriskais pasūtījums vai sabiedrisko mediju atbildībā – daļa varētu, piemēram, mūzikas medijs varētu būt daļa no Latvijas Radio kanāla “Klasika” vai TV Kultūras redakcija varētu sadarboties un veidot.

Bet tas nevarētu būt vienīgais veids, vajadzētu būt arī neatkarīgiem formātiem.”

Kāpēc par kultūras medijiem jācīnās? Uldis Tīrons atbildei piedāvā anekdoti no dzīves:

“Es esmu to citējis sarunā ar mūsu aizsardzības ministru iepriekšējo, kad Amerikā gribēja vienā koledžā 1944. gadā ielikt militāro akadēmiju vai ko tamlīdzīgu, tad koledžas rektors, kurš ir, starp citu, no Liepājas, iegāja pie pulkveža, kurš viņam teica – “Jums ir viena minūte laika, lai paskaidrotu, kāpēc kara laikā tur neievietotu kazarmu vai militāro akadēmiju.'' Viņš aizpīpēja pīpi, pēc tam nodzēsa, piecēlās kājās un teica – tas ir tādēļ, ka bez mūsu koledžas šai valstī nebūtu, ko aizstāvēt.”

Nesenā pētījumā atklāts, ka šoruden lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū bija laikraksts “MK Latvija” krievu valodā, žurnāls “Ieva” un žurnāls “Privātā dzīve”. TOP 15 sarakstā kultūras izdevumus neatrast.

Aptaujātie lasītāji pavasara un rudens periodā visvairāk ir atzīmējuši, ka lasa anekdotes un jokus, aktuālus notikumus Latvijā un pasaulē, un arī caurskata receptes ēdienu gatavošanai.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti