LU tika dibināta kā vienīgā universitāte Latvijā, kurā visas studijas notiek latviešu valodā, atklājot Latviešu valodas un kultūras vasaras skolu, savā uzrunā uzsvēra LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Tolaik tas bijis liels izaicinājums, jo neviens neticēja, ka tādus priekšmetus kā ķīmija un fizika varētu mācīt latviski.
“43 dalībnieki, kas pārstāv dažādas pasaules valstis un kontinentus, neapšaubāmi ir prieks un apliecinājums tam, ka latviešu valoda kā viena no lielajām pasaules valodām, kurā runā vairāk nekā miljons cilvēku, kļūst interesanta ne tikai šeit Latvijā, bet arī pasaulē. Ne velti
to māca kā studiju priekšmetu vairāk nekā 20 universitātēs pasaulē,” atklājot vasaras skolu, sacīja LU rektors.
Latviešu valodas un kultūras vasaras skolā, kas LU norisinās no 24. jūlija līdz 6. augustam, vēl bez dalībniekiem ar nelielām (A1+) un labām (B1) latviešu valodas priekšzināšanām šogad pirmo reizi piedalās arī dalībnieki bez priekšzināšanām.
Katram vasaras skolas dalībniekam ir sava motivācija, kādēļ apgūt latviešu valodu. Daļai ārvalstu studentu tā ir obligāta prasība augstskolā. Piemēram, studentiem no Ķīnas latviešu valoda ir obligāts priekšmets. Citi latviešu valodu izvēlas kā fakultatīvu priekšmetu, savukārt daļai vasaras skolu dalībnieku radi vai draugi ir latvieši, tāpēc arī viņi nolēmuši labāk iepazīt Latvijas kultūru, politiku, mākslu, vēsturi un valodu. Vēl LU vasaras skolu apmeklē “valodas kolekcionāri”, kas vidēji prot piecas sešas un pat vairāk valodu.
“Kā viņiem tas izdodas? Tur laikam jābūt filologa talantam,” uzskata LU Pirmsstudiju mācību centra direktore Sarmīte Miltiņa.
Vasaras skolā šogad pirmo reizi piedalās ārzemju latvieši no Kanādas un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Piedalās ne tikai studenti, bet arī seniori, norāda Miltiņa.
2015. gadā, kad pirmo reizi bija Latviešu valodas un kultūras vasaras skola, piedalījās tikai seši dalībnieki, 2016. gadā – 24, bet šogad latviešu valodu divu nedēļu garumā apgūs jau 43 dalībnieki no 19 dažādām valstīm.
Par latviešu valodu interesējas dalībnieki no Dienvidkorejas, Japānas, Ķīnas, ASV, Kanādas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Spānijas, Nīderlandes un Īrijas.
Sarunā ar studentu no Ķīnas uzreiz kļūst skaidrs, ka jaunietis dedzīgi apgūst daudzas valodas. Savā zemē viņš studē svešvalodu augstskolā krievu valodu un kādā no kursiem kā trešo valodu izvēlējies latviešu valodu. Pekinietis valodu sauc par tiltu uz citu tautu patiesu iepazīšanu:
''Viens no maniem pasniedzējiem, kas Pekinā māca latviešu valodu, ieminējās par šo vasaras skolu Rīgā. Šī pieredze ir interesanta, un es esmu ieinteresēts latviešu valodas apguvē. Tāpat esmu jau bijis Siguldā un apmeklējis vēsturiskas vietas; mani pārsteidz jūsu vēsture, jo tā ir ļoti sarežģīta, kas vēl vairāk mani ieinteresēja apgūt ne tikai valodu, ko jau daru Pekinā, bet arī kultūru un vēsturi.''
Emīlijai pirmā saskarsme ar latviešu valodu bijusi jau bērnībā, jo viņas vecāki kādā programmā uz mēnesi ģimenē ASV, Ņūdžersijā uzņēma divus latviešu bērnus no Rēzeknes. Jau tolaik Emīlijai radusies interese par valodu. Tagad viņa pasniedz angļu valodu Maskavā:
''Šeit mēs pastiprināti apgūstam valodu, bet, manuprāt, to mācoties, tu nevari neapgūt arī kultūru. Mani kopumā ļoti interesē valodas. Tad, kad vēl pati mācījos universitātē vienā no kursiem par valodu politiku bijušajās Padomju Savienības valstīs, mums bija jāizvēlas kādu no tām valstīm, lai rakstītu kursa darbus. Es izvēlējos tieši Latviju. Tolaik daudz uzzināju par to laiku un uzspiesto valodas politiku, tāpēc
man liekas ļoti svarīgi, ka tik mazas valsts valoda nepazūd, to popularizē un zina arvien vairāk cilvēku.''
Jaunietei Šimo no Japānas latviešu valoda esot īpaši nepieciešama, jo rudenī viņa plāno mācīties Jāzepa Vītola mūzikas akadēmijā kordiriģentu programmā:
''Man jāapgūst latviešu valoda, jo gribu studēt latviešu kormūziku. Pirms vairākiem gadiem Japānā Kobē es dzirdēju kori ‘’Ave Sol’’ no Latvijas. Es biju saviļņota un pārsteigta par kora skanējumu un arvien to nevaru aizmirst. Un mans pasniedzējs vienkārši ieteica doties šurp, lai mācītos akadēmijā.''
Dalībniekiem bija iespēja pieteikties Latvijas Universitātes un Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) stipendijām. LU stipendijas, kas sedz vasaras skolas dalības maksu, piešķirtas studentiem ar minimālām un labām latviešu valodas priekšzināšanām, savukārt VIAA stipendijas, kas sedz dzīvošanu studentu dienesta viesnīcā, ēdināšanu un dalības maksu, piešķir studentiem, kas ir no valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi starpvalstu līgumus.
“Galvenais nosacījums, pēc kura mēs izvērtējām, kam piešķirt stipendijas, ir motivācijas vēstule, kurā pretendents skaidroja, cik ieinteresēts ir piedalīties šajā vasaras skolā,” bilst Miltiņa.
Katru gadu skolas organizatori domā, kā programmu padarīt aizvien interesantāku. Šogad uzsvars likts uz diskusijām, kurās dalībnieki klausīsies, dalīsies ar viedokļiem un uzdos jautājumus. Trīs pēcpusdienās dalībnieki diskutēs par Latvijas vēsturi un politiku, mākslu un kultūru, kā arī – latviešu folkloru.
“Dalībnieki zina, kāpēc ir šeit, jo programma ir iepriekš izziņota, viņi nāk un mācās. Mēs divās nedēļās piedāvājam apgūt gan valodu, gan kultūru, kur iekļaujam muzeju apskati un diskusijas. Šogad mēs piedāvājam divu dienu izbraucienu uz Ventspili, kur interaktīvā veidā pasniegsim latviešu valodu,” stāsta Miltiņa.
Vasaras skolas beigās dalībnieki kārtos gala pārbaudījums gan rakstiski, gan mutiski. Pēc sekmīgu pārbaudījumu noslēgšanas dalībnieki iegūs sertifikātu, kurā norādīts, ka apgūti latviešu valodas kursi 64 stundu apjomā.
Vasaras skolas par valodām un kultūru ir ļoti iecienītas visā pasaulē, un LU ir vienīgā vasaras skola, kura piedāvā šādu programmu, saka Pirmsstudiju mācību centra direktore.
