Dienas ziņas

Ir cerības jau novembra sākumā atvērt daļu parka

Dienas ziņas

Valstī trūkst vismaz 600 PII pedagogu

Indriķim Zeberiņam – 140

Indriķa Zeberiņa 140. jubilejas izstādi papildina izglītojoša nodarbība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Cik jauki, cik jauki gan dzīvot pasaulē!" – tie ir mākslinieka Indriķa Zeberiņa vārdi, ar kuriem viņš mēdza parakstīt vēstules. Tā nosaukta arī izstāde, kas izveidota Kuldīgas novada muzejā par godu mākslinieka 140 gadu jubilejai. Zeberiņš ir no Kuldīgas novada Snēpeles pagasta, un izstāde atklāj, cik daudzšķautņaina un nesalaužama bija mākslinieka personība. Izstādi papildina arī muzejpedagoģijas nodarbība.

Kas ir Indriķis Zeberiņš un kāds viņš ir bijis? Kāds teiktu – lielisks fotogrāfs, kāds, ka mākslinieks vai mūziķis, kāds, ka trāpīgu karikatūru autors, bet vēl kāds viņu sauks par izteiksmīgu grāmatu ilustratoru. Jo ne viena vien paaudze Andreja Upīša "Sūnu ciema zēnus", Jaunsudrabiņa "Zaļo grāmatu" vai vairākus latviešu tautas pasaku izdevumus ir iepazinuši tieši ar Indriķa Zeberiņa ilustrācijām. Tik plaša personība par godu mākslinieka 140 gadu jubilejai aptverta Kuldīgas novada muzejā izveidotajā izstādē "Cik jauki, cik jauki gan dzīvot pasaulē!". Tā viņš mēdza parakstīt vēstules, un ir maldīgi domāt, ka mākslinieks nepiedzīvoja rūgtus brīžus.

Kuldīgas novada muzeja krājuma glabātāja Ingrīda Pole stāsta: "1951. gadā viņu apcietina, bet pēc Staļina nāves viņš tiek laukā no tā cietuma jau 1955. gadā, ātrāk. Mākslinieku savienībā, kur viņš bija pirms kara, apcietinājuma dēļ viņu izslēdz, 1956. gadā viņu atkal ņem atpakaļ, laikam jau tāpēc, ka viņa darbi sabiedrībā bija zināmi, populāri, tauta viņu bija iemīlējusi, un salauzts viņš nebija."

Paralēli izstādei izveidota arī muzejpedagoģijas nodarbība, kurā sagatavoti dažādi uzdevumi un grāmatiņas, lai bērni pēc iespējas aizraujošākā veidā uzzinātu par mākslinieku novadnieku. Jāteic, ka te paviesojušies teju visi skolēni no Kuldīgas pamatskolas, kurai šogad iedots  Indriķa Zeberiņa vārds, jo skolas vecais korpuss savulaik ir bijusi mākslinieka pirmā skola.

"Es uzzināju, ka ģimenē daudz bērnu, viņš bija vienpadsmitais, es uzzināju, ka viņš spēlēja vijoli, to, ka zīmēja kārtis, pārdeva, tā arī uzzināja par viņa talantu. Es lepojos, ka viņš mācījās mūsu skolā," par muzejā jaunatklāto teic Indriķa Zeberiņa Kuldīgas pamatskolas 5.a klases skolniece Nikola Matisone.

Savukārt Andžela Lācekle, arī no 5.a klases, atzīmē: "Man viņš patiktu, jo bija gudrs, skolā labi mācījās, viena gadā divas klases pabeidza, kārtīgs, man patīk viņa ilustrācijas."

Kuldīgas novada muzeja pedagoģe Baiba Vētrāja uzsver: "Kad ir globalizācija, esam pasaules pilsoņi, reizēm pat aizmirstas sava valoda. Ir ļoti svarīgi ielikt, cik viens cilvēks, kas nācis no vienkāršas izcelsmes, kas uzaudzis milzīgā ģimenē, kas savā dzīvē ir pārdzīvojis sazin ko, spēj saglabāt sirdi tīru, mīl cilvēkus, savu dzīvi, savu valsti, un viņš ir gatavs par to arī pastāvēt."

Daudzās atmiņās Zeberiņš palicis ar savu labsirdību un humora izjūtu. Un, veroties viņa karikatūrās, šķiet, ka mākslinieka redzējums bijis pārlaicīgs, jo pasaules vista joprojām dēj krīzes olu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti