Latvijas simtgades svētku radošā padome, svinību koncepcija un programma ir Kultūras ministrijas paspārnē. Viena no iespējām jau tagad iesaistīties svētku veidošanā ir simtgades mājaslapa lv100.lv, kur katram ir iespēja dāvināt Latvijai savu laiku.
"Cilvēki arī izvēlas, kāda veida lietu viņi gribētu darīt – vai vairāk komunicēt, vēstīt, darīt kādu darbu, stumt ķerru," norāda Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta
Simtgades svētku programma veidota tā, lai cilvēkus mudinātu atskatīties pagātnē – uz valsts dibinātājiem un citiem, kas pirms 100 gadiem palīdzēja Latvijai piedzimt. Plānots raudzīties arī nākotnē, un iedvesmu tam var smelties interneta vietnē "tusesi.lv". Tās veidotāji – aktīvi, radoši jaunieši no Latvijas reģioniem - Latvijai dzimšanas dienā iecerējuši uzdāvināt 100 iedvesmas stāstus.
"Mūs ļoti interesē mazās vietas, kur no ārpuses liekas, ka tur noteikti nekas nenotiek, un viena no šīm vietām – Gulbenes novadā ir tāda vieta Lejasciems. Tdzīvo tāda ļoti interesanta māksliniece Laila, kura apglezno zābakus, un viņai ir arī sava dizaina somiņu līnija," stāsta projekta “tuesi.lv” veidotājs Vilis Brūveris.
Bez idejām, kā katram savā ģimenē vai individuāli kļūt par simtgades svinību daļu, gaidāmi arī konkrēti simtgades produkti un pasākumi – dziesmu un deju svētki 2018.gada vasarā, izstādes, simtgadei veltītās filmas, arī nacionālās enciklopēdijas izveide.
Viens no neparastākajiem Latvijas simtgades pasākumiem būs pasaules jumiķu čempionāts.
"Simtgades faktors man bija kā trumpis," tā saka Latvijas Jumiķu apvienības vadītājs Armands Liede, stāstot – pateicoties valsts simtgadei, izdevies apsteigt tādu lielvalsti kā Ķīna tās centienos iegūt čempionāta rīkošanas tiesības 2018.gadā.
Čempionāta rīkošana ir viens no pasākumiem, kur būs nepieciešams arī finansiāls valsts atbalsts. Kā skaidro kultūras ministre, šobrīd nauda iezīmēta centrālajiem notikumiem, piemēram, 2018.gada 18. novembra svinībām, dziesmu svētkiem un vēl citiem.
"Latvijas valsts simtgades programma nebūs Latvijas valsts budžeta finansēta programma. Kā pamatmērķi mēs uzstādām, ka programmai ir jābalstās uz pašiniciatīvām un dažādu organizāciju un novadu iesaisti. Mēs redzam resursu ieguldījumus no dažādām pusēm," norādīja ministre.
Reizē ar Latviju savas valsts 100.jubileju 2018.gadā svin arī Somija un Igaunija, un kopīgi svētku pasākumi paredzēti arī ar šīm kaimiņvalstīm.
