Kultūršoks

Kultūršoks: "Ikšķiles pašvaldības attieksme pret kultūras vērtībām"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Kāpēc Mežotnes pils kļuvusi par slogu?"

Kultūršoks: "Ikšķiles pašvaldības attieksme pret kultūras vērtībām"

Ikšķiles pašvaldības attieksme pret vides objektiem šokē māksliniekus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

No Ikšķiles ainavas viena pēc otras sākušas pazust pirms vairākiem gadiem uzstādītās koka skulptūras. Pēdējā – Ievas Saulītes darbs “Vieglums” – ar traktoru tika sadragāta un aizvākta vietējo iedzīvotāju acu priekšā. Kamēr Ikšķiles novada domes izpilddirektore Agnese Jankuna skaidro, ka skulptūras aizvestas, jo tām nepieciešama restaurācija, mākslinieki rausta plecus. Darbiem nekas neesot kaitējis, raisot jautājumus, kas slēpjas aiz šīs rīcības.

ĪSUMĀ:

  • Ikšķilē koka skulptūras kļuvušas par mazpilsētas identitātes daļu.
  • Pēdējā pusotra gada laikā divas skulptūras pazudušas, bet viena visu acu priekšā sadragāta.
  • Ikšķiles novada domes izpilddirektore Agnese Jankuna apgalvo, ka sadragātā skulptūra bija sliktā stāvoklī, mākslinieki tam nepiekrīt.
  • Aizvestās skulptūras un to atliekas nobāztas vecā garāžā.
  • Ekspertiem Ikšķiles pašvaldības rīcība raisa asociācijas ar barbaru uzbrukumu Senajai Romai.
  • Latvijā nav tiesu prakses gadījumos, kad notikusi autora darba iznīcināšana.

Ikšķili ar skulptūrām izdaiļo simpozija dalībnieki

2009. un 2010. gadā Ikšķilē notika starptautisks koka skulptūru simpozijs. Tajā tapa 16 koka skulptūras, kuras izstādīja dažādās pilsētas vietās. Kopš tā laika skulptūras kļuvušas par būtisku pilsētas identitātes daļu. Tās iecienījuši gan paši Ikšķiles iedzīvotāji, gan pilsētas viesi. Laika gaitā viens mākslas darbs restaurēts, bet ar citiem notikušas dīvainas lietas. Vienu no ieplānotās sagriešanas vietējiem iedzīvotājiem izdevās paglābt, bet divas – Kārļa Īles darbs “Vienā laivā” un Krista Pudzena skulptūra “Ūdenszāles” – pēdējā pusotra gada laikā nemanīti pazudušas.

Skulptūru “Vieglums” sadragā gaišā dienas laikā

Kamēr šo mākslas darbu pašreizējais stāvoklis un atrašanās vieta ir neskaidra, vietējiem iedzīvotājiem marta beigās nācās noskatīties, kā gaišā dienas laikā sadragā Ievas Saulītes skulptūru “Vieglums”, kuru veidoja divas tēlainas pieneņu pūkas. Līdzās skulptūrai dzīvojošā māksliniece Lauma Palmbaha pieredzēto sauc par vandālismu: “Es šeit biju un redzēju, ka piebrauca milzu traktors. Neticēju savām acīm. Tika izrauta ārā mehāniski viena no sadaļām, brutāli nomesta lejā. Viss metāla karkass, kurā balstījās pūkas, tika salauzts. Ar otru pūku gāja vēl trakāk. Tur pat nenogrieza troses. Ar traktora kausu vienkārši to demolēja un pēc tam izrāva.

Es biju šokā. Kultūršokā. Pirmo reizi piedzīvoju karu pret kultūru.“

Skulptūru noposta ar pašvaldības amatpersonas mutisku rīkojumu

Pēc vietējo mākslinieku paustā satraukuma Ikšķiles novada domes opozīcijas deputāti pieprasīja amatpersonām sniegt paskaidrojumus par notikušo. Ikšķiles novada domes izpilddirektore Agnese Jankuna atzina, ka devusi rīkojumu par skulptūras “Vieglums” demontāžu. Amatpersona uzskata, ka nekas brutāls neesot noticis, tikai lieki sabiezinātas krāsas. “Bija restaurators, teica, ka bojājumi,” savu rīcību skaidro Jankuna. Brutalitāti domes sēdē noliedza arī Ikšķiles domes deputāts un saimniecības nodaļas vadītājs Valentīns Špēlis (Latvijas Zaļā partija): “Ja nebūtu skulptūra pārlūzusi, būtu viss labi. Puvuma vietā pārlūza. Tagad man kā puišelim jātaisnojas.”

Raidījumam “Kultūršoks” neizdevās iegūt rakstisku Agneses Jankunas rīkojumu par skulptūras demontāžu, kā arī pieaicināto ekspertu rakstisku atzinumu par skulptūras stāvokli. Ikšķiles novada domes izpilddirektore šajā situācijā bija devusi priekšroku mutiskai komunikācijai un rīkojumam.

Mākslinieki netic apgalvojumiem par skulptūras slikto stāvokli

Koka skulptūru simpozija vadītājs, tēlnieks Kārlis Īle šo gadu laikā regulāri apsekojis skulptūras. Viņš ir pārliecināts, ka abas “pieneņu pūkas” joprojām bijušas labā stāvoklī, jo bija gatavotas no augstvērtīgās lapegles koksnes: “Tas ir ļoti izturīgs materiāls, un man nav ne mazākā pamata domāt, redzot arī fotogrāfijās tajās lūzumu vietās koksnes krāsu, ka tās būtu bijušas sabojātas.”

Gūt priekšstatu par to, kādā stāvoklī mākslas darbs atrodas patlaban, “Kultūršokam” neizdevās pat ar Ikšķiles novada domes opozīcijas deputāta Edgara Logina ("Apvienība iedzīvotāji") palīdzību. Deputāts divas dienas mēģināja tikt iekšā vecā garāžā, kurā it kā atrodas skulptūra, kas pirms tam mētājusies vietējā malkas placī: “Man pazvanīja no izpilddirekcijas. Tā kā esot interese ļoti daudziem, arī citiem deputātiem, tad šī skulptūru apskate tiks organizēta atsevišķi visam deputātu vai kādam citam interesentu lokam.”

Garāžā it kā atrodas arī iepriekš no pilsētvides pazudusī skulptūra “Vienā laivā”.

Pašvaldība sola “pieneņu pūkas” restaurēt

E-pasta atbildē “Kultūršokam” Ikšķiles domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša apgalvo, ka pašvaldība meklēs risinājumus, kā skulptūru atjaunot tās iepriekšējā veidolā. Šim mērķim šī gada budžetā esot paredzēti vairāki tūkstoši eiro. Mākslas vēstures docente Zane Grigoroviča ir pārliecināta, ka skulptūru demontāžas veids neliecina par cēliem pašvaldības nodomiem atjaunot mākslas darbu: “Šādā gadījumā tiktu pieaicināti eksperti, tiktu aicināti mākslinieki, noskaidrojot, kā skulptūra ir uzstādīta, un pēc tā paša principa arī skulptūru noņemt. Skulptūru nevar demontēt, apmetot vienu lentu visvājākajā skulptūras punktā un to vienkārši pārlaužot.”

Eksperte uzskata, ka nav jābūt speciālistam, lai saprastu, ka sazāģētu mākslas darbu neviens vairs restaurēt nespēs nedz sākotnējā izskatā, nedz kaut mazliet līdzīgā.

Autoriem ir tiesības uz darbu neaizskaramību

Kārļa Īles ar pašvaldību noslēgtie līgumi liecina, ka festivālā radītie tēlnieku darbi pieder pasūtītājam – Ikšķiles novada domei. Šajā gadījumā pašvaldība ir iznīcinājusi tās īpašumā esošas materiālās vērtības. Savukārt darbu autortiesības pašvaldībai nav nodotas. Autortiesību likums paredz autora tiesības uz darba neaizskaramību.

Tas nozīmē – darbu nedrīkst pārveidot bez autora piekrišanas.

Skulptūras “Vieglums” autorei atļauja to demontēt nav prasīta. Ieva Saulīte atklāj, ka divas reizes bijusi sarakste par skulptūru saistībā ar zaru nomaiņu: “Mana atbilde bija, ka precīzi tādus pašus materiālus nevarēs atrast, bet ar līdzīgiem tos var aizvietot. Par kātiem, laušanu, tāda veida demontāžu runa nav bijusi.”

Nav tiesas precedenta par mākslas darba iznīcināšanu

Kultūras ministrijas Autortiesību nodaļas vadītāja Ilona Pētersone skaidro, ka Latvijā nav ne tiesību normu, ne attiecīgas tiesu prakses gadījumos, kad notikusi autora darba iznīcināšana: “No citu valstu prakses varam secināt, ka Francijā būtu jāprasa autora atļauja autordarba iznīcināšanai, savukārt Vācijā drīzāk būtu priekšroka domes tiesībām. Bet Latvijā tas būtu jāvērtē tiesai. Uzskatu, ka autori varētu mēģināt vērsties tiesā, un tiesa izsvērtu visas intereses.” Kārlis Īle, vērtējot situāciju, atzīst, ka “viens ir likumi un otrais – tikumi”. Tēlnieks uzskata, ka katru situāciju var uztaisīt par likumīgu, atrast likumos “kādu spraugu, lai izietu no tās tīrs”. Viņam no svara šajā situācijā vairāk esot tikums: “Šī tikumība, inteliģence un kaut kāda kultūras izpratne, kas varbūt nav skaidri ar likumu nodefinēta. Man ļoti gribētos, lai vadošajos amatos esošie cilvēki nevis rīkotos perfekti likumīgi, bet tieši drīzāk tikumīgi.”

Mākslinieki pašvaldības vadību grib sūtīt kursos, lai izprastu mākslas darbu vērtību

Mākslas ekspertus satrauc Ikšķiles domes vadības izpratne par kultūras vērtībām. Koka skulptūras, kas savulaik izgatavotas par pašvaldības līdzekļiem, neatradās Kultūras pārvaldes redzeslokā.

Mākslas darbi atradās Saimniecības nodaļas pārziņā, kura ir atbildīga arī par finiera zaķiem un Lieldienu olām, kuras šopavasar dižojas pilsētas vidē.

Taču māksliniece Lauma Palmbaha ir pārliecināta, ka izpratnes trūkums par mākslas vērtībām neattaisno atbildīgo amatpersonu rīcību: “Tad ir jāiet uz kursiem. Jāņem privātskolotāji un jāsaprot.” Mākslas vēstures docente Zane Grigoroviča ir vēl skarbāka. Viņa pašvaldības amatpersonu uzvedība asociējas ar barbaru uzbrukumiem Senajai Romai. “Jā, varam teikt pārspīlēti, bet reizē arī ļoti precīzi. Barbariski iznīcināt kultūras mantojumu spēj tikai ļaudis, kuri neidentificē sevi ar konkrēto vietu un to kultūras mantojumu. Skumjākais šajā stāstā ir tas, ka mēs kļūstam barbari paši savā tēva sētā un, iznāk, iznīcinām to mantojumu, kas patiesībā mums ir dāvināts,” savu vilšanos par notikušo pauž eksperte.       

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti