Latvijas Igauņu biedrības mērķis ir saglabāt, izkopt un attīstīt Latvijas Republikā dzīvojošo igauņu nacionālo kultūru, valodu, tradīcijas un ne tikai. Biedrības priekšsēdētājs Tomass Kalda Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atklāj, ka pandēmijas laikā biedrības mērķus izdodas īstenot ar mainīgiem panākumiem: “Igauņu biedrība ir arī kultūras biedrība, bet ar kultūras darbu ir diezgan grūti. Aktīva darbība notika līdz brīdim, kad aptuveni pirms gada valstī tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija.” Kā jau visi, arī biedrība gaida, kad atkal varēs sanākt kopā.
Taujāts, cik igauņu ir Latvijā un cik no viņiem ir biedrībā, tās priekšsēdētājs atbild: “Man zināms, ka Latvijā dzīvo nedaudz pāri 2000 igauņu. Šeit ir daudz Igaunijas firmu, kurās strādā igauņi, kas te dzīvo pastāvīgi vai atbrauc uz kādu laiku. Šeit ir arī NATO štābs un vienības, kurās arī strādā igauņi. Kopumā viņu ir diezgan daudz.
Biedri, kas reģistrējušies, tā aktīvākā daļa, kas nāk uz pasākumiem un sapulcēm, ir aptuveni 50–60 cilvēki. Ļoti liela daļa ir lietas kursā par mūsu pasākumiem, ir saistīti ar mūsu biedriem (ģimenes locekļi). Mūsu tīkls ir aptuveni 400–500 cilvēku.”
Rīgas Igauņu pamatskolā mācās nedaudz vairāk kā 200 skolnieku. Skolas direktores vietniece ārpusklases darbā, pedagoģe Aiva Plauča skolas saimi raksturo kā raibu kompāniju: “Ir bērni, kas ir ar igauņu izcelsmi, kuriem vecāki vai viens no vecākiem ir igauņu tautības. Ir bērni, kuriem ir senāka igauņu izcelsme – viņu vecvecāki vai pat vecvecāku vecāki Latvijā, Rīgā ir dzīvojuši jau pirmās brīvvalsts laikā un pirms tam.
Šie bērni ir zaudējuši saikni ar igaunisko, jo ir asimilējušies latviešu sabiedrībā. Tomēr viņi vēlas atgūt zaudēto, proti, iemācīties igauņu valodu.
Ir arī tādi, kuriem Igaunijā ir draugi, radi un [vecākiem] ir vēlme, lai vismaz bērns zinātu igauņu valodu.”
Plauča novērojusi, ka vecāki, kuri vēlas, lai viņu bērni apgūst igauņu valodu, dažreiz nemaz neapzinās, cik tā tomēr ir sarežģīta. Katrā ziņā neviena valoda nav lieka. Daļa skolas absolventu izlemj mācīties Igaunijā vai arī Latvijas Universitātē apgūst somugru studijas. Savukārt citi strādā igauņu firmās Rīgā vai citviet Eiropā, pasaulē.
Latvijas Igauņu biedrība darbojas padomē, kas apvieno igauņu organizācijas no 11 valstīm.
Kalda smej, ka igaunis ir igaunis jebkur pasaulē, un tomēr nācies novērot – jo tālāk no Igaunijas dzīvo, jo stiprāka ir igauņu identitātes sajūta.
Tas, ka Igaunija un Latvija ir tik tuvu, arī ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi Latvijā dzīvojošie igauņi nemaz neizjūt vajadzību reģistrēties biedrībā.
