Tiesības uz centra arhitektoniskā veidola izveidi starptautiskā konkursā ieguva spāņu arhitekti, tajā paredzēts gan zinātnieku darbs, gan publiski pasākumi – lekcijas, semināri, koncerti un kinoseansi. Šobrīd Arvo Perta centrs darbojas divās privātmājās, no kurām galvenā nosaukta komponista meitas Alīnas vārdā.
"Arvo Perta centru nodibināja komponista ģimene 2010. gadā. Mēs esam nevalstiska organizācija, un mūsu mērķis ir saglabāt Perta atstāto kultūras mantojumu, visus materiālus, ar kuriem viņš strādājis. Tāpat mūsu uzdevums ir tos popularizēt, iepazīstinot ar tiem publiku. Šobrīd esam arhīva sistematizēšanas fāzē un domājam, kā vislabāk realizēt atvērta centra ideju, jo šobrīd mūs nevar brīvi apmeklēt," stāsta Arvo Perta centra izpilddirektore Anu Kivilo.
Arhīva lielākais dārgums ir komponista muzikālās dienasgrāmatas no septiņdesmito gadu vidus – Perta radošās darbības krīzes periodā, kad viņš saprata, ka nepieciešams mainīt savas mūzikas principus. Tāpat kā tagad, arī toreiz viņam palīdzējusi ticība – dienasgrāmatās viņš automātiski pierakstījis melodijas, kuras ieskanējušās viņa prātā pēc psalmu lasīšanas. Centra apmeklētāji ar tām gan varēs iepazīties pavisam nedaudz.
"Šīs muzikālās dienasgrāmatas satur arī ļoti intīmu un delikātu informāciju, tajās ir lūgšanas un filozofiskas idejas, bet ir arī privāta informācija par Perta ikdienu. Viņš ir pierakstījis savas domas, šaubas, arī izmisumu un cerības. Tā kā tās ir arī ļoti intīmas," norāda Arvo Perta centra muzikoloģe Kristīna Korvere.
Arvo Perta jaunā centra būvniecību paredzēts uzsākt nākošgad. Lielāko daļu no finansējuma nodrošina valsts.
