Ieva Pīgozne caur gruomotu atsagrīž dzymtajā Latgolā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Kulturviesturneica, latvīšu viesturiskūs drēbu i apavis pietneica, muokslys zynuotņu doktore Ieva Pīgozne niu projektā struodoj pi gruomotys par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi, kas jai byušūt sova veida pīruodeišona i atsagrīzšona dzymtajā Latgolā.

Raidījums "Kolnasāta": Ieva Pīgozne
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Ieva Pīgozne latgalīšu volūdu īsavuicejuse nu tautysdzīšmu, jo kasdīnā ar jū latgaliski nīvīns narunuoja. Ar taidu atsazeišonu sev i cytim Ievai aizasuoce juos pyrmuo interveja latgaliski raidejumā “Kolnasāta”, kurā Ieva atkluoj, kai aizasuocs ari juos drēbu i apavis pieteišonys stuosts.

„Par drēbem es asu interesiejusēs jau nu bierneibys, jo muna muote ir tekstiļneica i muokslineica.

Es vyspuor izaugu darbneicā storp dzeju i stuovim. Tī es ari daudz vierūs gruomotys, kaidys maņ sātā beja. Muns tāvs pierka cīši daudz, vysu, kas beja par etnografeju i arheologeju.

Tod es suoču viertīs, ka mums ir taidi tautystārpi, cīši šmuki izaver. Pieteit suoču daudz vāluok, kod jau studieju Latvejis kulturys akademejā, doktorantūrā. Golvonais, kū es pieteju, beja arheologeja i kruosys myusu apgierbūs i vysuvaira nu Latgolys. Tai saguoja, ka niule es struodoju ar 19. gs.,” stuosta Ieva Pīgozne, izsvārdama, ka viesturiskais apgierbs i tautystārps nav vīns i tys pats, koč ari cylvāki naratai jauc itūs divus jiedzīņus.

„Lelumā ļauds dūmoj, ka tī tautystārpi, kaidus mes myusdīnuos valkam, ir kopejis nu tuo, kū 19. gs. cylvāki nosuoja kotru dīnu voi svātdīnem.

Taisneiba byus taida, ka starpeiba ir cīši lela, jo leidz muzejim nūguoja cīši moz detaļu nu tārpu i nivīna gotova komplekta nav. I tūs komplektus salyka cylvāki, kas struodoja muzejūs 30. godūs, tei faktiski ir jūs interpretaceja. I tys, kū es doru, es pieteju viesturiskū apgierbu. Verūs, kaida starpeiba storp tautystārpu i storp tū, kū cylvāki vylka mugorā, i es radzu, ka tī ir lela starpeiba.”

Ieva atkluoj, ka viesturiski vysai moz pieteita ir tārpu maineiba leidza laikam i 19. gs. tei bejuse aktuala kotrus desmit godus. „Tī tārpi, kaidus mes tagad redzim iz skotivis ir salykti nu vysaidu laiku, kurā reizē ari nu dažaidu vītu. I aiz tuo es raudzeju saprast, kai mes varātu izlobuot itū situaceju ar pīsatyvynuošonu viesturiskajam tārpam i tautystārpam.

Ir dažys taidys interesantys lītys, kas Latgolys tautystārpam ir vaira nikai cytur.

Par pīmāru, Krustpiļs tipa vylnainis, kurys suoka darynuot jau 18. gs. beiguos i tuos beja gona daudz volkuotys pa vysu Austrumlatveju – leidz Lelvuordam i Vidzemei vairuokuos vītuos. Itys līcynoj par taidu vītejū sovpateibu, i vysā es varu saceit, ka Latgolai vysu vaira leidzeigu lītu ir ar Vidzemi – gon tārpā, gon ari folklorā, jo es gona daudz asu pietejuse ari tradicejis.”

Niule Ieva struodoj pi kaida jai cīši svareiga projekta, kurā treju godu laikā tops gruomota par Latgolys viesturiskim apgierbim i apavi. Suokumā jai ruodejīs, ka par Latgolys viesturiskom drēbem ir vysā moz ziņu, vys tik jau pietejumu suokumā saprotuse, ka materialu tok ir gona daudz. „Nazynu, kai es vysā vysu īspiešu, jo tū navar saukt par problemu, ka ir cīši daudz materialu, bet tū var saukt par izaicynojumu... Tautystārpa dalis, apave, vaiņuki, krakli,” soka poša tūpūšuos gruomotys autore.

Ieva daudzi pietejuse viesturiskuos drēbis vysā Latvejis teritorejā i deļ tuo zyna stuosteit ari par nūvodu sovpateibom itymā nūzarē.

„Maņ cīši žāļ, ka Latgola nav tik lapna i tik daudz nazyna par sovim tārpim. Varbyut vēļ nav atsamūduse nu tuo, ka etnografeja niu ir modā. Deļtuo es ar sovu projektu raudzeišu paleidzēt.

Golā juobyut gruomotai… Myusu dīnuos cylvāks meklej informaceju internetā i, ka tī nav, tod soka, ka informacejis nav vyspuor. Dīvamžāl par tārpim vaira informacejis ir gruomotuos i vēļ vaira muzejūs. Deļtuo raksteit gruomotu ir svareigi, lai cylvākim pošim nav juobrauc iz Reigu i juostruodoj kruotivē. Es struodoju jau vaira nikai godu i vēļ naasu ar vysu tykuse golā.”

Ieva stuosta, ka nazkod ļauds drēbem, kurys valk mugorā, i rūtom bīži viņ daškeire ari dziļuoku jāgu. Nu tārpa varēja nūlaseit cīši daudz imformacejis. „Par pīmāru, ja mes veramīs 100 vai 200 godu atpakaļ, nūteikti kotrys cylvāks par sovu apgierbu dūmuoja na tikai kai par taidu fizisku lītu, bet ari par gareigu, jo kraklys kai pyrmais apgierba gobols tyvuok pi mīsys vysod ir bejs kai ūtrys cylvāks. Mes zinim puosoku par laimeiga cylvāka kraklu, kuru kieneņš var apviļkt mugorā i palikt vasals.

Kraklam ir taidys eipašeibys, ar kurom mes varim i cylvākam paleidzēit i koč kū slyktu padareit.”

Ieva ir nu Preiļu pusis, Latgolys ainovu gleznuotuoja, muokslinīka Jāzepa Pīguožņa meita, kura pīmiņai piec juo nūīšonys myužeibā 2014. godā īdybynuota bolva „Jāzepa Pīgožņa balva ainavu glezniecībā”.

„Bolvu īdybynuoja daudzi cylvāki kūpā pyrma nu jau pīcu godu, i varbyut pats svareiguokais deļ Latgolys ir tys, ka, nui – pats Jāzeps Pīguoznis ir nu Preiļu, bet golvonais bolvys deviejs ir Preili, Preiļu nūvods. 

Bolva nav tikai Latgolai, tei ir vysai Latvejai, i tai mes varim saceit, ka Preiļu nūvods spēlej cīši svareigu lūmu itymā procesā, kas ir muokslys pabalsteišona i atteisteišona myusu dīnuos.

Bolvu dybynuoja, jo beja skaidrys, ka Latvejis ainovys cylvāki gleznoj arviņ mozuok. Daudzi brauc iz uorzemem i gleznoj tī. Šudiņ ari tai dora, bet mes redzim, ka pošu reizi, jau itymā godā, beja īsnāgtys vaira par 300 gleznu, kur ir gleznuota taišņi Latveja. Tai kai Latvejā gleznīceibā ainova ir bejuse vīns nu pamata žanru, tys beja vīns nu golvonūs aizdavumu – itū tendeņci, ka gleznoj arviņ mozuok, pagrīzt pretējā vierzīnī i tys ir īsadevs.”

Sarunys nūslāgumā Ieva atkluoj, ka jei kai seņ Latgolā nadzeivojūšs latgalīts jiutās ite leidz golam napījimta i jū napamat sajiuta, ka sevi iteinei nazkai juopīruoda. „Runojūt par tū lelū pietejumu, es cīši ceru, ka Latgola tū pījims i nūviertēs, jo maņ bīži ir taida sajiuta, ka tī latgalīši, kuri dzeivoj paceli nu Latgolys, vaira nav tī eistī latgalīši i jūs vaira tai nagryb pījimt i skaituos kai pagaiss cylvāks... Nu Latgolys pusis maņ vysu laiku ir sajiuta, ka es nasaskaitu, i tys byus taids raudzejums atsagrīzt, jo, nui, es dzīžu latgaliski, doncoju latgalīšu dejis. Maņ ir grupeņa, kas doncoj, i mes doncojam latgalīšu kadrilis, gona daudz. Tys otkon vysu laiku ir taidā nanūpītnā veidā, jo tys nav dorbs, tys nav pietejums.”

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti