Kultūras ziņas

Izdota grāmata "Piecdesmit gadi Rīgas modē"

Kultūras ziņas

Liela interese par Nacionālā teātra piebūves metu konkursu

Piesaki savu kultūrvietu "Kilograms kultūras"!

Iepazīsti Latvijas kultūrvietas: Latgales Mākslas un amatniecības centrs Līvānos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latgales Mākslas un amatniecības centrs Līvānos kļuvis ne tikai par īpašu kultūrvietu pašiem līvāniešiem, ko rādīt viesiem un lepoties ar Baltijas valstīs vienīgo stikla muzeju vai palu laikā skatīties ledus iešanu, šai vietai ir daudz senāka vēsture, no tās cēlies Līvānu pilsētas vārds.

Piesaki savu kultūrvietu!

Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un portāls LSM.lv aicina pieteikt kultūrvietas sabiedrisko mediju balvai "Kilograms kultūras", aizpildot pieteikuma ankektu un pievienojot foto vai video no savas iecienītākās kultūrvietas. Piesaki savu kultūrvietu šeit.

"Šī vieta neapplūst, jo muižnieks vienmēr zināja, kur celt savu muižu. Kādreiz te bija Līvenhofas muiža, ko cēla barons Līvens 1533. gadā un nodēvēja savā vārdā, un no tā ir cēlies arī Līvānu pilsētas nosaukums. Šī klēts ēka ir saglabājusies vēl no muižas laikiem. Tas ir vienīgais, kas saglabājies pēc Pirmā pasaules kara," rāda Latgales Mākslas un amatniecības centra vadītāja Ilze Griezāne, vedot pagrabā, kurš saglabājies vēl no barona laikiem. "Šeit mums ir ekspozīcija par plūdiem Līvānos, šis pagrabs saglabājies no Līvenhofas muižas laikiem, no 16. gadsimta, kādreiz kalpoja kā dārzeņu pagrabs zem kalpu mājas."

Pēc 2003. gada šai vietai sākās uzplaukuma laiks, notika vērienīgi rekonstrukcijas darbi un tapa Latgales Mākslas un amatniecības centrs ar mūsdienīgu piebūvi, kur atrodas plaša Līvānu stikla muzeja ekspozīcija, atrodas izstāžu un konferenču zāles, kā arī stikla pūšanas un audēju darbnīcas. 

"Tas ir lielākais stikla muzejs Baltijā, tieši Līvānu stikla muzejs. Un Līvāniem vizītkarte ir stikls. Ļoti daudzi vēl atceras rūpnīcu “Līvānu stikls”, un šobrīd mēs cenšamies šo tradīciju atjaunot ar savu stikla pūšanas darbnīcu un produkciju," stāsta Griezāne. "Šajā zālē ir skatāms tas, kas tapis Līvānu stikla fabrikā, sākot ar 1887. gadu un beidzot ar 2008. gadu, kad diemžēl fabrika nobankrotēja."

"Līvānu stikla fabrikā tika ražots uz pasūtījuma, un viena no tām lietām bija Brīvības pieminekļa flīzes. Te ir detaļas no Melngalvju nama lustrām, glāze, kas ir Rundāles pilij veidota, arī olimpiskajām spēlēm, lampa ir Atēnu olimpiskajam ciematiņam ražota un daudzas lustras gan kafejnīcām, kultūras namiem," uzskaita centra vadītāja, aicinot saudzēt mantojumā saņemtos "Līvānu stikla" izstrādājumus, jo tiem, pēc viņas domām, ir liela vērtība.

Mākslas centrā Līvānos strādā vienīgais stikla pūšanas meistars, kurš savulaik darbojies Līvānu stikla rūpnīcā. Aleksandrs Logvins par stikla pūtēju strādā jau 35 gadus - kopš 1984. gada, un atzīst, ka stikls ir viņa dzīve.

Savukārt centra vecajā muižas klēts ēkā iekārtota plaša ekspozīcija “Amatnieki Latgalē 19.-20. gadsimtā”. Te aplūkojama garākā josta Latvijā - 94 m gara josta vienā gabalā, austa 2006. gadā par godu Līvānu pilsētas 80 gadu jubilejai, to veselu pusgadu auda Latgales Mākslas un amatniecības centra studijas “Dubna” audējas.

"Tas mums ir īpašs eksponāts," uzsver centra vadītāja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti