Rīgā cilvēkiem ir visdažādākie veidi, kā baudīt kultūru, bet arī citur cilvēki vēlas to pašu, taču, piemēram, Saldus kultūras nama durvis ir ciet.
"Ļoti interesanti ir bijuši pēdējie septiņi gadi, kad es aizbraucu pavisam prom no Latvijas mācīties, pilnveidot sevi un ik pa laikam atgriežos atpakaļ. Es katru gadu atbraucu uz pāris nedēļām un redzu, kas ir mainījies, kas nē un Saldus Kultūras centrs ir milzīgs darvas piliens šajā medus šūnā, kas šeit mums ir," raidījumam "4.studija" stāsta bijušais "Līvu" ģitārists Mārtiņš Bērtulis.
Saldus Kultūras centrs kā vairums Latvijas kultūras iestāžu ir celts septiņdesmitajos gados, tomēr pēc 40 gadiem ir tik nolaistā stāvoklī, ka durvis jāslēdz ciet, turklāt arī brīvdabas estrādes stāvoklis nav labāks. Populārā festivāla "Saldus Saule" organizatori stāsta, ka, rīkojot festivālu, regulāri nākas ieguldīt līdzekļus, lai pielabotu skatuves daļu, turklāt vēl jāmaksā pamatīga īres nauda.
"Parka estrāde būvēta sešdesmitajos gados, pienāk šāds kabelis, kur ar vietējo elektrību nevar pat nodrošināt kases aparātu darbību. Ja izīrējam pasākumā, mums ir papildus izdevumi par ģeneratoriem. Festivālam nepieciešami divi ģeneratori, stāsta festivāla "Saldus Saule" organizators Andris Akermanis.
Saldus kultūras aizstāvji ir pārliecināti, ka nolaistās būves ir direktores Santas Laurinovičas un domes atbildība. Neērtu jautājumu ir sakrājies daudz - par finansējumu, algām, daudzajiem darbiniekiem un arī par kultūras pasākumiem, uz kuru organizēšanu domes algotie darbinieki nav nemaz tik čakli.
Pasākumu organizētājs Zigis pirms trīs gadiem vēlējās sarīkot lielu koncertu, taču aizgāja uz Saldus domi un viņu no tās izdzina.
Arī bijušais "Līvu" ģitārists Mārtiņš Bērtulis atceras šo atgadījumu un saka, ka Zigis pēdējo 10 gadu laikā ir organizējis vairāk pasākumu nekā Saldus Kultūras centrs, taču "klauvējot pie citām durvīm". Kultūras centra bijusī darbiniece Egita Eversone atceras, ka direktore bijusi reti darbā un grūti sazvanāma.
Pati Saldus Kultūras centra direktore Laurinoviča šobrīd uzturas komfortablās telpās, ko īrē dome, un visus sev vērstos apvainojumus noraida, arī par kultūras pasākumu organizēšanu.
"Nē, nu tā nu gan nav, tas ir mūsu uzdevums organizēt profesionālus māksliniekus. Tas ir likumsakarīgi, ka ir maz cilvēku, kas saprot to, ka esam izvietoti pa vairākām vietām. Ziniet, tas ir subjektīvs viedoklis - kas vienam maz, otram daudz, un tad man jāvaicā, ko šie cilvēki saprot ar jēdzienu pasākums? Ja uzskata, ka pasākums ir diskotēka, tad to gan mēs netaisām, tā ir klubu funkcija un mēs tajā iekšā nejaucamies," stāsta Saldus Kultūras centra direktore Santa Laurinoviča.
Tomēr vietējiem tā arī nav skaidrs, kāpēc ēka nav uzturēta visu laiku, turklāt 2007.gadā publiskajā telpā parādījās kultūras nama rekonstrukcijas skice, kas tā arī noklusa. Tika izstrādāts jauns projekts ar varen plašu vērienu, būvniecībai atvēlot piecus miljonus eiro. Saldus novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Dubra iezīmēja, kā ēkas tehniskais stāvoklis mainījies pēdējo gadu laikā un Latvijas Televīzijai sacīja, ka šajā lietā domes darbinieki atdūrušies pie sāpīgas lietas - finansēm.
"Avīžu rakstos aizbildinās, ka grūti dabūt līdzekļus un tā tālāk. Kāpēc Kuldīgā, Skrundā ir sakārtots parks, centrs, bet te grib iestāstīt pretējo? Rodas jautājums, vai kultūras nama vadība ir spējīga strādāt un kāpēc vēl joprojām tādi cilvēki strādā," neizpratnē ir "DJ Ziggy".
Paliek neērtais jautājums, vai tiešām Saldus pilsētā vairāku gadu garumā nebija iespējams atrast līdzekļus, lai kaut daļēji varētu sakārtot kultūras namu un estrādi, kā arī podestus, kurus, starp citu, Saldus pilsētai uzdāvināja "Saldus Saule" organizētāji. Nav varēts tos ienest telpās, lai nesapūst.
