Slutišķu sādža ir neliels ciems Latgalē, kurā saglabājies unikāls vecticībnieku sādžas apbūves komplekss ar deviņpadsmitā un divdesmitā gadsimta sākuma ēkām un plānojumu. 2015.gada rudenī tur pēc renovācijas atklāts muzejs – Slutišķu vecticībnieku lauku sēta.
"Šī vieta ir kultūrvēsturiska vērtība, un šīs vērtības līmenis ir tik augsts, kas atšķiras no pārējām vietām Latvijā," sacīja VKPAI vadītājs Juris Dambis.
Māju saimnieki apzinās vietas unikalitāti, tomēr, apsaimniekojot savus īpašumus, darbi tiek darīti pēc principa, kas ir lētāks un pieejamāks. Laika gaitā ir ieviestas izmaiņas sādžas kopējā izskatā – mājām ielikti plastikāta logi bez rūtojuma, uzceltas jaunas ēkas un piebūves, kas izlec kopējā ainavā.
"Izmaiņas un papildu prasības, ieviešot statusu, ir neizbēgamas. Iedzīvotājiem veicot saimnieciskos darbus, tie būs jāveic tādā kvalitātē, lai ēku izskats nemainītos. Ņemot to vērā, iedzīvotāji vēlas, lai viņiem tiktu sniegts materiāls atbalsts. Pašvaldība gan konkrēti neko šai jautājumā nesola," sacīja Slutišķu sādžas iedzīvotāja Olga Bogdanova.
"Lems deputāti, un lems tad, kad mēs strādāsim pie nākamā gada budžeta. Bet tas būtu pienākums izveidot Slutišķu sādžas atbalsta fondu," sprieda Daugavpils novada pašvaldības izpilddirektore Vanda Kezika.
Piešķirot sādžai aizsargājamo statusu, tas pašvaldībai dotu iespēju piesaistīt arī papildu finansējumu teritorijas sakārtošanai. Laika, lai domātu par šo jautājumu, nav daudz. Pašvaldība cer, ka iedzīvotāju nostāja mainīsies.
"Ja mēs gribam attīstīt šo ciematu, mums vajag pieņemt statusu," uzskata Slutišķu sādžas iedzīvotājs Ivans Ribņikovs.
Arī bez iedzīvotāju piekrišanas VKPAI ir iespējas sādžu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. To gan inspekcija nevēlētos darīt, jo tas nozīmētu, ka starp sādžas saimniekiem un inspekciju sadarbība nebūtu veiksmīga un vēlamais rezultāts netiktu sasniegts.
