Ja Latvijas radiostacijās skanēs vairāk Latvijas izpildītāju dziesmu, tad mūsu valsts mūziķiem palielināsies atpazīstamība un arī ienākumi. Līdz ar to viņi varēs vairāk laika veltīt jaunu un kvalitatīvu dziesmu sacerēšanai bez nepieciešamības nemitīgi piepelnīties citur.
Tādēļ Latvijas Mūzikas attīstības biedrības/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore Agnese Cimuška ar domubiedriem mēģina panākt, lai radiostacijām ar likumu tiktu noteikta kvota. Proti, ne mazāk, kā 40% dziesmu ir jābūt no Latvijā tapušām, turklāt pusei no tām - latviski.
Tādējādi mēs saglabājam savu kultūras telpu, identitāti, latviešu valodu un arī savā veidā veicinām integrāciju,” norāda Cimuška.
„Otrs, ne tikai par latviešu valodu - mūziķiem, kas izpilda mūziku krievu, ukraiņu, baltkrievu valodā, dotajā brīdī ir diezgan maz iespēju tikt atskaņotiem Latvijas radiostacijās. Tā kā šis varētu būt viens no veidiem, kā atbalstīt šos mūziķus,” skaidro biedrība pārstāve.
Lai virzītu ideju par Latvijas mūzikas kvotām radiostacijās, Mūzikas attīstības biedrības pārstāvji tikās ar Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātiem. Vairumam komisijas locekļu šī iecere pagaidām patīk.
Izņemot Nikolaju Kabanovu (SC): „Ja jūs gribat līdzināties Baltkrievijai šajā jomā, jūs būsiet par apsmieklu visā Eiropā. Tas nav realizējams. Nav realizējams. Piedodiet.” Līdzīgs viedoklis ir arī daudzu krieviski raidošo radiostaciju īpašniekiem, atzīst Raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka.
Piedāvātā iecere paredz, ka radiostacijas kvotas ietvaros varēs spēlēt arī dziesmas krieviski, ja vien tās veidoja kāds no Latvijas pilsoņiem. Un tie ir arī, piemēram, Raimonds Pauls un Laima Vaikule.
Tomēr ir arī privātās radiostacijas, kas pret Latvijas mūzikas kvotu ieviešanu nav tik noraidošas. „Jā, ir raidorganizācijas, kas piekrīt pietiekami augstam šim procentam. Ir raidorganizācijas, kas nepiekrīt principā. Līdz ar to, protams, ir ļoti grūti runāt par vienotu viedokli, bet labi ir tas, ka diskusija ir sākusies. Mēs ļoti labi saprotam, kāda situācija ir vietējā mūzikas tirgū. Mēs tikpat labi saprotam, kāda ir situācija vietējā radio un vispār mediju tirgū. Tas ir nākotnes jautājums, kas mums būtu jāizdiskutē,” saka Līdaka.
Ja kvotas tiks noteiktas, tad, visticamāk, tas notiks pakāpeniski. Pēc iniciatīvas autoru domām, tas ļaus arī mūziķiem labāk sagatavoties. Tomēr jau tagad ir sagaidāms, ka lielākās problēmas būs ar tām stacijām, kas gandrīz visu savu programmu veido no Krievijā ražotajiem raidījumiem.
Tāpat ir jādomā arī par to, kā nodrošināt kontroli, saka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns. „Pirms vairāk nekā desmit gadiem vai jūs zinājāt kādas rokgrupas, kas dzied latgaliešu valodā? Nē, tādu nebija! Bet tad, kad rādās Latgales Radio, tad, kad radās bāze, kur atskaņot šo mūziku, radās vesela Latgales rokmūzikas kustība. Un es uzskatu, - kas skar krieviski raidošās stacijas, - viņu pienākums būtu rūpēties, lai te būtu kvalitatīvs roks krievu valodā.”
Latvijas Radio 1 latviešu mūzikas īpatsvars jau pašreiz veido aptuveni 40-50%.
