Projekta kuratori – Krista un Reinis Dzudzilo, Reinis Liepiņš, Mārtiņš Daugulis, Katrīna Neiburga, Džemma Sudraba, Agnija Grigule un Klāvs Mellis – aicina uz domu apmaiņu par jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē viņi paši.
“Ideja par šādu projektu radās, domājot par laiku, kurā esam – ne šur, ne tur. Tas ir mūsu kopējais un individuālais starpstāvoklis, ieildzis mirklis pirms nākamā etapa. Un mēs sev jautājam, kāds būs turpinājums – kur, kā, ar ko kopā? Vienlaikus šis brīdis ir vēsturisks ne tikai visai pasaulei, bet arī individuāli katram no mums. Ar šo projektu aicinām to fiksēt, lai vēlāk, esot jau nākamajā dzīves posmā, uz to varētu atskatīties un saprast, kam esam izgājuši cauri un kāds tad ir turpinājums,” saka Ieva Irbina, viena no projekta autorēm un "Hanzas perona" vadītāja.
Projekta producenti un kuratori aicina ikvienu kļūt par līdzautoru un daļu no radošās komandas, iesūtot savus mirkļu tvērumus un sajūtu pierakstus.
Atbilstoši katra kuratora iecerei tās var būt vēstules, pārdomas, video un audio ieraksti, sarunu fiksācijas, fotogrāfijas vai citas izteiksmes formas, kas definētas konkrētās tēmas aprakstā. Iesūtītās vēstules un citi materiāli (kas var būt adresēti kādam konkrētam cilvēkam vai iedomu tēlam, sajūtai, slimībai vai mīlestībai) tiks iedzīvināti un atrādīti, apvienojot tos mākslas darbos.
Projekta autori skaidro, ka to, kādi būs gala mākslas darbi, noteiks iesūtītie materiāli, kā arī projekta kuratoru un piesaistīto mākslinieku redzējums. Iesūtītās atbildes tiks publicētas projekta mājaslapā.
Vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo bērniem līdz 10 gadu vecumam uzdos jautājumu “Kas ir skaistākais, ar ko esi saskāries?”, aicinot bērnus un vecākus sūtīt atbildes video un audio formās.
Rīgas Sstradiņa universitātes pētnieks un lektors Mārtiņš Daugulis meklēs atbildes uz jautājumu “Ko šodien uzskatām par normālu?”, savu tēmu piesakot [Sa][Ār][Ne]prāts (vajadzīgo pasvītrot).
Agnija Grigule, “Honeymoon High” radošās sociālo mediju aģentūras vadītāja, aicinās vienaudžus dalīties pieredzē par attiecībām sociālo mediju laikmetā, nosaucot tās par romantiski paranoidālām, kurās dominē “ghosting”, kad cilvēki savā ziņā sāk pārvērsties par “stalkeriem”.
Arhitekts Reinis Liepiņš meklēs atbildes par tēmu “Divi pasaules”. Tā bijusi nozīmīga jau iepriekš, bet tagad aktualizējusies, izgaismojot divas Latvijas dzīves realitātes un arī iespējami atšķirīgas uztveres – “Divi pasaules”, kur vienu pasauli veido budžeta turētāji (valsts un pašvaldību darbinieki) un otru, – budžeta pildītāji (privātuzņēmēji un darba ņēmēji).
Klāvu Melli, “Kvadrifrona” režisoru un aktieri, interesē dialogi, kas radušies laikā, kad īstu jaunumu vairs nav un kad viss jau izrunāts arī ar mājiniekiem: ““Skype”, “Messenger” un “Zoom” sarunās un sarakstēs mēs dalāmies ar individuāli kolektīvo neko. Bet, neskatoties uz to, turpinām sarunāties, un varbūt pat vairāk nekā iepriekš.”
Māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga gaidīs ikviena stāstus par viņa bailēm un ieteikumiem, kā tikt ar tām galā.
Savukārt komiķe, apvienības un kustības “Sieviešu stendaps” dalībniece Džemma Sudraba meklēs atbildi, kas ir mājas, jo “kopš aicinājuma strādāt no mājam, neapmeklēt publiskas vietas un aizlieguma ceļot cilvēkiem ir nācies iepazīt telpu, kurā iepriekš viņi ir pavadījuši mazāko savas dzīves daļu, un to pašu – guļot.”
“Nezinot, kas būs atļauts rudenī un ziemā, mēs nevaram radīt noteiktas formas pasākumu. Taču jebkura pasākuma centrā ir saturs, un strādāt pie nākotnes notikumu satura mēs varam jau tagad.
Šis projekts pēc būtības ir eksperiments, un mēs ticam, ka tā turpinājums būs satikšanās, kad tā kļūs iespējama. Vai tā būs izstāde, izrāde vai varbūt muzikāla performance – to noteiks laiks, vieta un telpa, kurā drīkstēsim atkal satikties lielākā pulkā,” saka “Pārmijas” vadītāja un projekta līdzautore Ļena Ferstere.
