"Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Raidījuma "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" epizodē dodamies uz Lībeku Vācijā – kādreizējo Hanzas savienības citadeli. Rīgu un Lībeku savulaik vienoja ciešas tirdzniecības saites kuģu līnijā, starp dažādām citām vērtīgām precēm tirgojoties arī ar grāmatām.
1525. gadā Lībekā notiek zīmīgs gadījums: tiek konfiscētas luterāņu katehismu grāmatas, tostarp igauņu un latviešu valodās. Tām bija paredzēts doties uz Rīgu, taču katoļu baznīcas asā nostāja pret reformātu draudzēm bija par iemeslu tam, ka šie izdevumi Rīgā tā arī nekad nenonāca. Tomēr šis notikums mūsdienu pētniecībā ir iezīmīgs ar to, ka varam drošticami atzīt, ka tieši šajā, aizturētajā sūtījumā, atradās pirmā grāmata, kura iespiesta latviešu valodā.
Katrai tautai un nācijai ir ļoti svarīgs senākais saglabājies ar roku rakstītais teksts un pirmā iespiestā grāmata, jo to mēdz uzskatīt par rakstītās kultūras sākumu. Mazo valodu kultūras īpaši uzsver senāko un pirmo tekstu vai grāmatu nozīmību valodas attīstībā un nacionālās identitātes tapšanā. Tāpēc, ka šie teksti ir senākie un pirmie, tie kļūst ļoti īpaši.
Veidojot Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstādi "Luters. Pagrieziens", kopā ar scenogrāfu un režisoru Reini Suhanovu nolēmām apspēlēt senākā sakralizēšanu un pielūgsmi. Virs vitrīnas, kurā atradās no Upsalas Universitātes bibliotēkas atvestā iespiestā grāmata Agenda siue benedictionale, ar senāko datējamo rakstītā teksta fragmentu latviešu valodā, tā saukto Gisberta tēvreizi (tapusi ap 1530. gadu), tika novietots melns kubs. Katrs izstādes apmeklētājs bija spiests paklanīties, lai ieraudzītu šo senāko, kas patiesībā ir nevis kāds biezs darbs simt lapaspušu garumā, bet vien pāris rindiņas, mazā rokrakstā, titullapas otrā pusē. Šīs pāris grūti lasāmās rindiņas, kuras reliģiju vēsturnieks Haralds Biezais atklāja 20. gadsimta 50. gados, ir kļuvušas par nacionālo dārgumu, lai gan, no tāluma lūkojoties, šajā tekstā nav nekā īpaša un ir saglabājušās arī citas 16. gadsimta sākumā pierakstītas tēvreizes latviski, kuras gan nevar tik precīzi datēt.
Dārgums un visa sākums – pirmā iespiestā grāmata latviešu valodā – nav ieliekama izstādes vitrīnā, un tai kā svētumam nevar paklanīties.
Meklējot senākos rakstītos un iespiestos tekstus latviešu valodā mēs bieži maldāmies tumsā, un mūs sagaida pieņēmumi un minējumi faktu vietā. Kaut kur tumšajā telpā, kas ir latviešu valodas sākumi, iemirdzas neonā veidots gadskaitlis 1525. Lutera aizsāktā reformācija veicināja tekstu tapšanu un iespiešanu tautas valodās arī mazajās valodās, kā igauņu, somu, latviešu un lietuviešu, kurās iepriekš drukātas grāmatas, visticamāk, nebija izdotas. Pašā reformācijas karstumā 1525. gada novembrī Lībekas domkungs Johans Brandess savā diārijā ierakstīja, ka Lībekas rāte ir konfiscējusi mucas ar luterāņu grāmatām, kuru vidū ir arī iespiesti teksti igauņu, latviešu un parastajā livoniešu valodā (visticamāk, viduslejasvācu). Tālāk Brandess raksta par to, ka Lībekas rāte vēlējās grāmatas, kuras kāds tirgotājs grasījās vest uz Rīgu, sadedzināt tirgus laukumā. Vai senākā latviski iespiestā grāmata sadega tirgus laukumā, to mēs nezinām. Nezinām arī īsti, kas īsti bija šis teksts, kurš to bija tulkojis vai sacerējis latviski un kur šī grāmata tika iespiesta, un mēs nezinām, kāda šī rakstītā latviešu valoda bija un kas bija šīs grāmatas iecerētie pircēji un lasītāji.
Pēc sākuma, kuram lietisku pierādījumu, izņemot Johana Brandesa piezīmes, nav, sekoja klusums, kurš, visticamāk, kā klusums šķiet tikai mums. Senākais saglabājies iespiestais teksts latviski, kurš pavisam nesen bija redzams izstādē Rīgā, tika iespiests 1585. gadā. Visticamāk, starp 1525. un 1585. gadu tika iespiestas grāmatas latviski, jo senākā saglabājusies grāmata igauniski, mācītāju Johana Kola un Simona Vanrāta tulkotais katehisms, vai drīzāk tās fragmenti, tapa nodrukāta Vitenbergā 1535. gadā, un tāpat zināms, ka Rīgā, kur Jēkaba baznīcā bija latviešu draudze, tika tulkotas baznīcas dziesmas latviski.
Latviešiem pirmais un senākais ir. Pirmo iespiesto tekstu latviski nevar aptaustīt un ieraudzīt, tas ir gājis bojā, bet ar gadaskaitli ''1525'' iemirdzas sākums, kuram turpinājums ir bijis piecu gadsimtu ilgumā un būs vēl.
"Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500"
Gatavojoties 2025. gadam, kad apritēs 500 gadi, kopš iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā, Latvijas Radio 1 sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) raidījumā "Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500" pēta, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanu, ideju un jaunrades dinamiku Latvijā un veicinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai.
Raksta titulattēlā: 1666. gada Livonijas karte. Jan Jansson (1666) / LNB Letonikas un Baltijas centra A. Apīņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītava.
