„Brāļu kapi nav viens objekts. Tas ir milzīgs komplekss, milzīga teritorija ar arhitektūru, tēlniecisko daļu, infrastruktūru,” skaidro Gailītis, norādot, ka tam visam drīzāk nepieciešama nevis atjaunošana, bet uzlabošana atbilstoši mūsdienu prasībām. „Pamatā uzdevums ir atjaunot arhitektoniskos un tēlnieciskos elementus.”
Darbs ir sarežģīts, atzīst Gailītis, jo, kā zināms, Brāļu kapi būvēti no irstoša Allažu šūnakmens, taču Rīgas pieminekļu aģentūra sadarbojas ar speciālistiem un zinātniekiem.
„Svarīgs ir impulss, sapratne, ka tāds skaists un vienreizējs piemineklis nav nevienai nācijai,” uzsver Rīgas pieminekļu aģentūras direktors.
Runājot par Brāļu kapu atjaunošanas izmaksām, Gailītis atminas pirms gadiem sešiem prognozēto. Tolaik tika lēsts, ka būs nepieciešami septiņi miljoni. Tagad daudz jau izdarīts.
Runājot lietišķi, vajadzētu apmēram trīs miljonus,” kopējās nepieciešamās izmaksas vērtē Gailītis.
Jau vēstīts, ka oktobra sākumā bija pabeigta restaurācija divām trešdaļām no Brāļu kapu Noslēdzošās sienas. Restaurēti Vidzemes un Latgales heraldiskie tēli, 10 apriņķu ģerboņi, kas simbolizē 250 novadus, un uz leju vērstais zobens - Latvijas miermīlības un aizsardzības simbols, kas bija saplaisājis.
Naudu restaurācijai - 42 000 eiro pērn Lāčplēša dienā īpašā Latvijas Televīzijas akcijā saziedoja skatītāji. Nākamgad iecerēts restaurēt arī sienas labo pusi. Tam vajadzēs savākt vismaz 49 000 eiro.
Kā iepriekš jau vēstīts, Latvijas Televīzija arī šogad turpina sadarbību ar “Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fondu’’ ziedojumu akcijas rīkošanā, kuras mērķis ir savākt līdzekļus Brāļu kapu memoriālā ansambļa restaurācijai. Šī gada mērķis ir savākt līdzekļus, lai uz simtgadi kopš veikti pirmie apbedījumi Brāļu kapos varētu pilnībā pabeigt Noslēdzošās sienas restaurāciju, sakārtot Zemgales un Kurzemes heraldiskos tēlus un strēlnieku bareljefus.
Tiešraidēs no Brāļu kapiem 11. novembrī piedalīsies koris “Kamēr” un diriģents Jānis Liepiņš; RTU studentu pūtēju orķestris “SPO”, mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Māris Martinsons; Zemessardzes 51. kājnieku bataljona ansamblis, vadītājs Arturs Reiniks; NBS Štāba orķestris vadītājs Dainis Vuškāns; sarunās par memoriālā ansambļa vēsturisko, simbolisko un māksliniecisko vērtību piedalīsies restauratori, studenti, pedagogi, karavīri, karavīru ģimenes, sabiedrības pārstāvji, kas jūtas piederīgi un atbildīgi par vēsturiskā mantojuma un piemiņas saglabāšanu.
