Labrīt

Ungāru režisora Dēneša Naģa spēlfilma "Dabiskā gaismā" tapusi ar Latvijas līdzdalību

Labrīt

Konferencē vērtē trūkumus normatīvajos aktos attiecībā uz starptautisko attālināto darbu

Sākas Gunāra Astras piemiņas pasākumi

Gunāram Astram – 90; Gļebs Panteļejevs veido pieminekli, top grāmata un filma

Šogad 90 gadu apritētu Latvijas brīvības cīnītājam, nacionālās pretošanās kustības simbolam Gunāram Astram. 22. oktobrī Okupācijas muzejs tiešsaistē rīkos Gunāra Astras piemiņas pasākumu. Tas būs kā ievads plašākam pasākumu ciklam, kas turpināsies šī gada nogalē un nākamgad.

Gunārs Astra nodzīvoja tikai 56 gadus, gandrīz 20 no tiem pavadot padomju impērijas cietumos. Tie sadragāja viņa veselību, bet viņa stipro garu nesalauza. Astra mūžībā aizgāja 1988. gadā, viņa nāves patiesie iemesli joprojām ir neskaidri.

Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu Gunāra Astras dzimšanas dienā rīko piemiņas pasākumus. Šogad stingro ierobežojumu dēļ pasākums notiks tiešsaistē "Zoom" platformā. Pasākuma dalībniekus uzrunās Gunāra Astras brālis Leons Astra, brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns, teoloģijas doktors Guntis Kalme un vēsturnieks Gints Apals. Gunāra Astras vēstuļu fragmentus lasīs aktieris Ēriks Vilsons.

Tēlnieks Gļebs Panteļejevs savukārt jau pabeidzis darbu pie Astram veltītā pieminekļa izveides, ko plānots uzstādīt līdz šī gada beigām. Tas atradīsies zīmīgā vietā - pie kādreizējās LPSR Augstākās tiesas ēkas, kur savulaik Astru notiesāja. Šobrīd tur atrodas Rīgas apgabaltiesa. Lai arī veltīts Astras personībai, piemineklis iecerēts kā simbolisks vispārinājums, kas atklās, ka tieši gara spēks ir tas, kas maina arī fizisko pasauli. Pieminekli veidos divi pamatelementi – vertikāle, kas simbolizē nesalaužamu garu, un horizontāle, kas atspoguļo, kā ar gara spēku var paveikt reālus darbus.

"Tā ir absolūti universāla vērtība, jo runa ir ne tikai par konkrēti Gunāra Astras dzīvi un viņa cīņu ar "milzi", jo tā bija cīņa ar "milzi" un viņš praktiski stājās viens pats pretī, to vajag arī saprast, ka

viņš simbolizē tādu Dāvidu cīņā pret Goliātu, ja mēs runājam par vēsturiskām un reliģiskām paralēlēm.

Bet tā ir pietiekami universāla parādība, lai vienkārši atgādinātu cilvēkiem par to, ka ir piemēri, kad bailes tika pārvarētas," saka Gļebs Panteļejevs.

Gunāru Astru īpaši pieminēs arī 15. decembrī, kas ir diena, kad viņš tiesā teica savu leģendāro "Pēdējo vārdu", kas joprojām ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē. Šajā dienā Nacionālajā bibliotēkā notiks saruna par pretestību un Latvijas valstiskumu ne tikai vēstures, bet arī šodienas kontekstā, stāsta Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība: "Par to, kas bija drosme agrāk un tagad. Par to, kas ir brīvība nebrīvībā un nebrīvība brīvībā. Par tādām filozofiskām lietām."

Publicista Arņa Šablovska sakārtojumā top arī Gunāra Astras "Pēdējais vārds", kas būs lasāms piecās valodās – latviešu, angļu, vācu, franču un krievu – un ko papildinās vēsturnieka Ginta Apala komentārs, kā arī zemsvītras paskaidrojumi. Arnis Šablovskis šo runu dēvē par varoņdarbu: "1983.gada 15.decembrī kaut ko tādu atļauties pateikt, kura rezonanse un kurā ieliktie moto uz mums kā atjaunotās Latvijas valsts pārstāvjiem joprojām attiecas. It īpaši tas attiecas uz latviešu valodas stiprināšanu Latvijā, latviešu kultūras stiprināšanu, tā joprojām ir lielā mērā nepiepildīta programma. Un Gunārs Astra šobrīd ar savu tādu kā augšāmcelšanos savā 90. dzimšanas dienas gadā būtībā atgādina Latvijas valsts jēgu, kāpēc vispār tāda Latvijas valsts ir vajadzīga."

Jau ir gatavs scenārijs arī spēlfilmai ‘’Pēdējais vārds’’, ko īstenot iecerējuši režisors Armands Zvirbulis un scenārija autors Lauris Gundars. Filmas centrā – Gunāra Astras tiesas prāva 1983. gadā, bet, kā uzsver Lauris Gundars, filma, lai arī balstīta patiesos notikumos, tomēr nebūs biogrāfisks vēstījums:

"Šie cilvēki rīkojās un teica to, ko sirds jūt, ļoti labi zinādami, ka par to pienāksies sods – šis ir tas būtiskākais vēstījums.

Kādēļ mums tas ir svarīgs? Tādēļ ka mēs šodien un tagad beidzot varam samēroties paši ar savām vērtību sistēmām un skalām un samēroties ar to, cik daudz mūsu dzīvē nozīmē meli – mazi meli, lieli meli, cik viegli ir dzīvot tad, ja tu kaut ko "neredzi". Tās bija ļoti lielas likmes šajos 80. gados un tās ir tikpat lielas arī šodien."

Par Gunāru Astru jau sarakstītas piecas grāmatas, bet kā sarunā ar "Kultūras rondo" atzina vēsturnieks Gints Zelmenis – joprojām nav tapusi fundamentāla visaptveroša viņa biogrāfija, un tas ir svarīgs uzdevums, kas ir jāpaveic vēsturniekiem.

Gunāra Astras piemiņai veltīta dokumentāla filma pašlaik top studijā “Skuba films” sadarbībā ar “Atom Art” (tās tapšanu atbalsta Nacionālais kino centrs un Latvijas televīzija). Filmu skatītāji uz ekrāniem ieraudzīs nākamā gada nogalē. Tās autors ir Gundars Rēders, režisore Liene Laviņa un producents Sandijs Semjonovs.

Filmā redzēsim bijušo politieslodzīto Intu Cālīti, Jāni Rožkalnu un viņa sievu Guntu, dzejnieku un bijušo politieslodzīto Knutu Skujenieku, mācītāju Juri Rubeni, operatoru Raiti Valteru, publicistu un hipiju Alfrēdu Stinkuli, Gunāra brāli Leonu Astru, audžumeitu Diānu Vagali un citus Gunāra Astras līdzgaitniekus.

Vienlaikus par godu Astras jubilejai kā pieteikums filmai ir gatava tās tituldziesma – Jāņa Šipkēvica dziesma ar Knuta Skujenieka vārdiem, kas rakstīti ieslodzījuma laikā Mordovijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt