Grūbe: Sasteigtas nodokļu izmaiņas var smagi ietekmēt daudzas kultūras nozares

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 3 mēnešiem.

Sasteigta būtisku izmaiņu ieviešana nodokļu sistēmā varētu smagi ietekmēt daudzas kultūras nozares,- 29.augustā notikušajā Filmu padomes sēdē, apspriežot Finanšu ministrijas (FM) piedāvātā modeļa ietekmi uz filmu nozarē strādājošajiem, norādīja Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe.

Filmu nozares profesionāļi Filmu padomes sēdē nolēma rosināt valdību detalizēti izskatīt piedāvāto modeli – noteikt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAIO) no autoratlīdzībām – un skatīt to kontekstā ar citiem ar radošo personu sociālo aizsardzību saistītiem jautājumiem.

Nozares pārstāvji uzskata, ka priekšlikums viest izmaiņas nodokļu sistēmā, attiecībā uz autoratlīdzībām, aktualizē vairākus būtiskus jautājumus: kā noteikt, kam pienākas autoratlīdzība un kam – darba alga; kāpēc sociālo garantiju apjoms atšķiras pašnodarbinātajiem un darba ņēmējiem; vai nepieciešams likums, kas nosaka radošās personas statusu u.c.

Lielākā daļa filmu nozarē strādājošo ir autoratlīdzības saņēmēji un viņiem ir tiesības izvēlēties veikt vai neveikt VSAOI no autoratlīdzības ienākuma. Ja šis nodoklis tiek maksāts, tas notiek atbilstoši pašnodarbinātajiem noteiktajai likmei un kārtībai.

„Patlaban visbiežāk izvēlamies sociālās iemaksas neveikt, un ne tikai tāpēc, lai nesamazinātu kopējos ienākumus. Galvenais iemesls ir tas, ka iemaksu veikšana nenodrošina nekādas sociālās garantijas, izņemot cerības uz pensiju. Mums nav apmaksātu slimības lapu, bezdarbnieku pabalsta, apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem, arī maternitātes pabalsts ir niecīgs,” pauž Latvijas Kinoproducentu asociācijas vadītāja, producente Aija Bērziņa.

Apspriežot izskanējušo viedokli, ka sociālās iemaksas neveikšana ir tā sauktā nodokļu optimizēšanas shēma, ko pārsvarā izmanto darba devēji, kas izvēlas darba ņēmējam maksāt minimālo algu un pārējo darba samaksas daļu noformēt kā autoratlīdzību, filmu nozares profesionāļi uzsver, ka šajā gadījumā liela nozīme ir tam, kā tiek definēts autoratlīdzības saņēmējs.

„Ja autoratlīdzību saņem arī sportisti, vai tomēr rakstnieka un tāllēcēja radošais ieguldījums nebūtu vērtējami pēc atšķirīgas mērauklas,” retoriski jautā Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, „Kultūras Alianses sanāksmēs jau vairākkārt aktualizēts jautājums par likuma nepieciešamību, kas nosaka radošās personas statusu, tāpēc ceram, ka šis ir vēl viens stimuls ķerties pie šī jautājuma atrisināšanas.”

Filmu padome nolēma rosināt nesteigties ar izmaiņu ieviešanu, īpaši laika posmā pēc budžeta pieņemšanas.

Šāda sasteigta būtisku izmaiņu ieviešana varētu smagi ietekmēt daudzas kultūras nozares, jo sociālajām iemaksām nāktos novirzīt vairāk nekā trešo daļu no jau aprēķināta budžeta. Tomēr esam gandarīti, ka beidzot pievērsta uzmanība radošo personu atalgojumu sistēmai un sociālajām garantijām,” secina Filmu padomes priekšsēdētājs Gints Grūbe.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti